Arvien cer uz diplomātisku risinājumu lietā par Norvēģijā arestēto Latvijas zvejas kuģi

Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji šodien Saeimas Ārlietu komisijas deputātiem stāstīja, ka patlaban situācija nav īpaši mainījusies - kuģis aizvien ir arestēts, tam noteikta soda nauda, bet kuģa īpašnieks atsakās to maksāt, jo nepiekrīt Norvēģijas pārmetumiem.

Pašlaik no Latvijas Norvēģijai ir nosūtītas divas notas, tāpat notu gatavo Eiropas Komisija (EK), kas tiks skatīta atašeju sanāksmē Briselē, tomēr tajā nav ierakstīts punkts par kuģa atbrīvošanu. ZM uzskata, ka ir vajadzīgs aizstāvēt konkrēto kuģi, kas rīkojies atbilstoši Eiropas Savienībai (ES) likumdošanai un regulām.

Tāpat patlaban tiek domāts par sarunām, kā turpināt zvejot. Ir izskanējis no citām dalībvalstīm, ka nevajadzētu būt kvotu apmaiņām - bet tas ir vienīgais, kā norvēģi esot gatavi runāt.

Deputāts Rihards Kols (VL-TB/LNNK) interesējās, kāda konkrētajā situācijā ir galvenā Norvēģijas puses argumentācija, ZM skaidrojot, ka konflikts izriet no tā, ka Norvēģijai ir atsevišķs juridisks traktējums attiecībā uz visām Parīzes 1920.gada līguma dalībvalstīm un tā izmanto starptautisko jūras tiesību konvenciju. Tāpat Norvēģija ir izvirzījusi pretenziju, ka valsts kontinentālais šelfs stiepjas līdz Svalbāras (Špicbergenas) salas ūdeņiem, kur piekrišana ir tikai Norvēģijai. Kā tika norādīts sēdē, ES gan šajā kontekstā daudzus gadus sniegusi Norvēģijai notas, paužot, ka salai ir pašai savs kontinentālais šelfs, kas nav saistīts ar Norvēģiju.

Tāpat Norvēģija apelē pie tā, ka arestētajam kuģim nav bijusi Norvēģijā izsniegta licence, bet gan Latvijā izsniegta atļauja zvejošanai, kamēr par konkrētajiem ūdeņiem atļauju varot izsniegt tikai Norvēģija.

Deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) gan interesējās, ka gadījumā, ja Norvēģijai ir tāda interpretācija par likumdošanu, tad ar ko Latvijas kuģis ir tik īpašs un kāpēc tādu precedentu nav bijis vairāk, uz ko ZM pārstāvji viņam norādīja, ka tas ir pirmais kuģis no ES, kas brauca zvejot tieši sniega krabjus.

Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs sēdē arī pastāstīja, ka kopš pagājušā gada septembra ministrija piedāvāja konsultācijas, bet norvēģi noraidīja šādas divpusējas sarunas tieši ar Latviju. Viņš papildināja, ka no ĀM viennozīmīgi dod priekšroku diplomātiskām sarunām un risinājumam.

Pagājušajā nedēļā ZM un ĀM valdībā prezentēja informatīvo ziņojumu par konkrēto incidentu, un tika noteikts mēneša laikā ZM, ĀM un Tieslietu ministrijai nākt klajā ar priekšlikumiem tālākām darbībām.

Tāpat tika norādīts, ka visas ES dalībvalstis ir lietas kursā un seko līdzi šim notikumam. Amatpersonas informēja, ka Eiropas vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs ir ticies ar diviem Norvēģijas ministriem, ar kuriem panākta vienošanās, ka šajā gadījumā ir vajadzīga ekspertu tikšanās, kam patlaban notiek gatavošanās. Tāpat marta sākumā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) plāno tikties ar komisāru.

Pildegovičs klātesošajiem uzsvēra, ka Latvijas interesēs nav tas, lai incidents aizēnotu attiecības ar Norvēģiju, jo tā ir liels Latvijas partneris daudzās nozarēs un valstīm ir kopīgas intereses. Viens no Pildegoviča ieteikumiem bija uz komisiju uzaicināt Norvēģijas vēstnieku un viņam «nodot mūsu norūpētību». Viņš pauda, ka Norvēģija ir uztvērusi iespējamo tiesvedību diezgan nopietni, tomēr pašreizējā situācijā svarīgs ir tieši laiks, proti, «vai radīsim kompromisu gada laikā, vai tuvākajās dienās un nedēļās».

Savukārt ZM komentēja, ka Latvija nevēlas piekāpties un vēlas šo jautājumu atrisināt.

Komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V) rezumēja, ka lems par vēstnieka aicināšanu un centīsies to izdarīt pēc iespējas ātrāk.

LETA jau vēstīja, ka Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā arestēja Latvijas zvejas kuģi «Senators», kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos.

Pēc incidenta ĀM iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautisko vienošanos. Arī zemkopības ministrs informēja, ka ministrija dara visu iespējamo lietas virzībā un ir sazinājusies ar ES Vides, jūrniecības un zvejniecības komisāru Karmenu Vellu.

Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.

Dombrava aicināja komisijas deputātus apmeklēt mūsu pilsoņus, aizturētā kuģa apkalpi Norvēģijā, kā arī rīkot tikšanos ar Norvēģijas parlamenta pārstāvjiem. Deputāti izteica gatavību tuvākajā laikā doties uz Norvēģiju, aģentūru LETA informēja nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK preses sekretāre Aiga Aizpuriete.

«Process, kurā tiek risinātas sarunas starp ES un Norvēģijas tiesību ekspertiem par starptautiskā līguma interpretāciju, var būt pārāk laikietilpīgs. Mēs nevaram gaidīt tik ilgi, mums iespējami ātrāk jāpalīdz Latvijas uzņēmumam, kas jau cieš zaudējumu, lai gan savā darbībā nav pārkāpis ne Latvijas, ne ES likumus,» norāda Saeimas deputāts Rihards Kols.

«Tas nav tikai valdībā risināms jautājums, jāiesaistās arī Saeimas deputātiem. Šodien saņēmām apstiprinājumu no valdības pārstāvjiem, ka līdz 7.martam tiks precizētas visas nianses, kā valsts var palīdzēt uzņēmumam šajā situācijā,» skaidroja politiķis.

Pašlaik aizturētā kuģa apkalpei, kas sastāv no 30 cilvēkiem, un kapteinim nav piemēroti ierobežojumi kā fiziskām personām, viņi var brīvi pārvietoties, arestēts ir tikai kuģis. Apkalpe uzturas uz kuģa.