Premjers pavasara noskaņās

Ja atļauts vēl paironizēt, tad informatīvais ziņojums par valdības rīcības plāna līdzšinējo izpildi ir uzteicams kaut tā iemesla dēļ, ka tam ir cilvēka spēkiem kaut ko izlasīt atbilstošs apjoms¹. Ja runājam nopietnāk, negribētu piekrist tiem, kuri akcentē iepriekš noteiktajā termiņā neizdarītos darbus kā galveno valdības pirmā gada darba raksturotāju. Proti, ir situācijas, kad termiņš nav ievērots, jo konsultācijas ar nozarēm izrādījušās sarežģītākas un garākas par prognozēto. Ņemot vērā, ka šai valdībai jau ir nelāga pieredze kaut ko pienācīgi neizdiskutēt, tad jāsaka, ka labāk lai termiņi tiek pagarināti (piemēram, jautājums par pašvaldību lomas palielināšanu uzņēmējdarbības veicināšanā, 12. lpp.), nekā kaut kas atkal tiek drudžaini pārskatīts.

Vienlaicīgi ziņojums rada vairākus jautājumus. Teksta noslēgumā (21.-22. lpp.) ir sadaļa, kas diplomātiski apzīmēta kā «jautājumi, par kuriem nepieciešama politiska vienošanās». Citiem vārdiem, jautājumi, par kuriem acīmredzot nav panākta vienprātība koalīcijā. Labi. Veseli pieci. Pienāktos atvieglota nopūta, jo tas nav sevišķi daudz. Un ko tad mēs šajā sadaļā redzam? Pareizāk sakot, neredzam? Mēs, piemēram, neredzam jautājumu par skolu tīklu, tāpat par veselības aprūpes iestāžu reģionālo tīklu. Šīs tēmas pieteiktas citviet (18. lpp.), liekot secināt, ka par tām «politiska vienošanās» ir panākta. Tiešām? Kas to būtu domājis! Ārkārtīgi interesanti.

Skaidrojums šādam optimismam, šķiet, meklējams lappusi iepriekš (kā arī 10. lpp.), kurā pausts, ka šie un citi jautājumi izrunāti starp premjeru un attiecīgajiem ministriem īpašu tikšanos laikā šā gada janvārī un februārī. Un acīmredzot panākta vienprātība. Tas viss ir burvīgi, bet kāpēc valdībai liekas, ka tās priekšlikumi, ļoti iespējams, nepopulāri, un jo īpaši pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā, gūs arī atbalstu Saeimā? To skaitā pašu partijās? Parlamentam, atvainojiet, ir sava izpratne par pareizo lietu kārtību zem saules. Par to, starp citu, liecina arī jautājuma par piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizēto daudzdzīvokļu mājās «iesprūšana» parlamentā, kuras rezultātā šis jautājums gan ir sadaļā «nepieciešama politiskā vienošanās». (Tā pat no manas puses nav kāda īpaša indes spļaušana parlamenta virzienā – interešu un skatījuma atšķirīgums starp abiem varas atzariem raksturīgs ne tikai Latvijai.)

Tik saulainām valdības prognozēm ir divi iespējamie skaidrojumi. Pirmais. Premjers (un varbūt pat viņa ministri) tiešām tic, ka reformas ir jāveic, ka tās ir pārāk svarīgas, lai politiskie ķīviņi procesu bremzētu. Šāds skaidrojums runātu par labu Kučinskim tādā izpratnē, ka viņš nav atmetis ar roku darbam. Vienlaicīgi atļaušos teikt, ka šāda skaidrojuma gadījumā premjera plosts ir pamatīgi aizdreifējis no politiskās cietzemes un viņš nedaudz zaudējis realitātes sajūtu. Pieņemsim, ka esmu mizantrops, tomēr man grūti iedomāties, ka veselības ministre Čakša, pārrunu ar premjeru iedvesmota, mirdzošām acīm ierodas ZZS frakcijā Saeimā, informē par kādu ZZS vadītu pašvaldību skarošu nepatīkamu lēmumu, un frakcija, aizgrābtībā piesarkusi, vienbalsīgi saka: protams, Anda, ja tas ir kopējo interešu labā, štrunts ar to pašvaldību, darām tā! Tas pats attiecas uz koalīcijas partneriem.

Otrs iespējamais skaidrojums ir nejaukāks. Proti, koalīcijas taktiskais modelis paredz, ka valdība savus priekšlikumus patiešām izstrādā, nodod likumdevējam un ar padarīta darba sajūtu, kā saka, mazgā rokas nevainībā. Rīcības plāna apņemšanās ir izpildīta, ko padarīsi, ka deputāti bremzē vai sapurgā. Tradicionālā «labais policists – sliktais policists» spēlīte. To, jāpiezīmē, šajā gadījumā tikpat labi var izmantot arī frakcijas Saeimā, savukārt pozicionējoties kā vēlētāju aizsargātāji pret «sasteigtiem, nepārdomātiem lēmumiem». Kā saka, visi cīnās kā lauvas, tikai nekas nevirzās uz priekšu. Starp citu, ir izsmalcinātāka rotaļa: ņemam būtisku tēmu; strīdīgo daļu nošķeļam «tālākām diskusijām»; ziņojam par rezultātu, lai gan, neatrisinot strīdīgo daļu, īsta rezultāta nav.

Vēlreiz: valdībā vakar apstiprināto šogad veicamo darbu saraksts ir saturiski jēdzīgs un labā nozīmē ambiciozs. Līdz ar to es tikai priecātos, ja skepse izrādītos nepamatota. P.S. Kučinskis uzrunā pauda, ka līdzšinējais darbs bijis posms pirms «kaujām». Uzvaras netika minētas.

Informatīvais ziņojums