No pieciem pārējiem naudas legalizēšanā apsūdzētajiem trīs tiek raksturoti kā atmazgāšanas shēmu profesionāļi, kuru vārdi plašākai sabiedrībai neko daudz neizteiktu. Citādi ir ar abiem atlikušajiem.
Prokuratūras ieskatā, «Latvenergo» kukuļa atmazgāšana notika arī Zaubes pagasta viesnīcā «Annas Hotel». 2002.gadā šeit bija «Latvenergo» atpūtas bāze. To par gandrīz 40 tūkstošiem latu nopirka toreiz vēl jaunietis Kristaps Štrauss. Pēc trīs gadiem viņš kļuva par Kārļa Miķelsona znotu un vēlāk īstenoja savu sapni – renovēja un atklāja dizaina viesnīcu. Prokuratūra uzskata, ka aizdevumi šai viesnīcai nāca no firmām, kas bija saistītas ar konsultantu Livanoviču.
Pirms četriem gadiem Kristaps Štrauss izvērsa plašu viesnīcas publicitātes kampaņu dažādos medijos, stāstīdams par savu sapni – nekurienes vidū izveidot dizaina pērli. Tagad, kad viņam par 2008.gadā notikušajiem pārskaitījumiem ir celta apsūdzība, Štrauss par īpašumu, kuru pirms diviem gadiem viņa firma «Akama» pārdeva par 770 tūkstošiem eiro, vairs nav tik runīgs. Vaicāts, vai lēmums pārdot viesnīcu, ir saistīts ar viņam celtajām apsūdzībām naudas atmazgāšanā, Štrauss atbild noliedzoši un norāda, ka nesaprot, par kādām apsūdzībām ir runa.
Vēlāk īsziņā Štrauss raksta, ka nekādu naudas atmazgāšanu neesot veicis. Septiņu gadu garumā neviens viņam neesot izvirzījis nekādas pretenzijas, tāpēc tagad prokurores lēmums Štrausam esot pārsteigums.
Arī Kārlis Miķelsons, kurš joprojām pilnībā noliedz savu vainu, asi noraida znota viesnīcas biznesa saistību ar jebkādām nelikumībām: «Tur ir ģimene palīdzējusi un morāli atbalstījusi cilvēku, kurš ir sakārtojis vienu sagrautu, demoralizētu vidi. Un tagad par to viņu apsūdz? Ja kāds būtu redzējis, kā tas viss izskatījās... Plus vēl viņš ir bankrotējis tur, pateicoties Latvijas ekonomikai.»