Eksperte: TVNET piemērotais € 50 000 sods ir nāves spriedums kritiskai žurnālistikai

Viņa sacīja, ka šajā lietā tiesa pašlaik uzvedas kā padomju laika cenzors, kas apstiprina «pareizos» un aizliedz «nepareizos» viedokļus, norādot, ko žurnālisti drīkst teikt par varas pārstāvju darbiem.

Žurnāla «Ir» galvenā redaktore uzsvēra, ka tiesas spriedums par «Tvnet» komentāru ir reāls drauds vārda brīvībai Latvijā un pauda cerību, ka Augstākā tiesa šo kļūdu labos. Pēc viņas teiktā, tiesas spriedums rada trīs problēmas - legalizē viedokļu cenzūru Latvijā, apdraud neatkarīgu mediju pastāvēšanu Latvijā un rada finansiālu risku valstij.

Viņa norādīja, ka pirmās instances spriedums bija juridisks absurds, jo tiesa nespēja pateikt, vai strīdus raksts ir ziņa (kas nevar būt aizskaroša, ja ir patiesa) vai viedoklis (kas vispār nav pakļaujams patiesuma pārbaudei). Lai arī apelācijas tiesa pareizi konstatēja, ka raksts ir viedoklis, taču secināja, ka tas ir tik ass un rupjš, ka «pārsniedz pieņemamās kritikas objektīvās robežas». «Būtībā tiesa aizliedz valsts amatpersonas, kas naudas dēļ kompromitē politiskas vai kultūras vērtības, salīdzināt ar prostitūtām. Ja pārdošanos par naudu Latvijā turpmāk drīkst saukt par prostitūciju tikai burtiskā nozīmē un salīdzinājumi ir aizliegti, tā ir cenzūras ieviešana un klajš Satversmes pārkāpums,» uzsvēra Ločmele.

Pēc viņas teiktā, tiesas spriedums uzliek nesamērīgu sodu «Tvnet», kas apdraud neatkarīgu mediju pastāvēšanu Latvijā. «Ja tiesa liek maksāt 50 000 eiro, lai atturētu mediju no «nesamērīgi aizskarošu rakstu publicēšanas nākotnē», tas ir nāves spriedums kritiskai žurnālistikai,» sacīja Ločmele, piebilstot, ka nevar tiesas spriedumu vērtēt citādi kā tīšu uzbruku mediju neatkarībai, iekams «tiesnešu uzpirkšana vai miljonu izkrāpšana nodokļos tiek novērtēta ar daudzkārt mazākiem sodiem».

Tāpat tiesas spriedums rada finansiālu risku valstij - ja Latvija šo lietu zaudēs Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), visiem nodokļu maksātājiem būs jāmaksā par dažu tiesnešu nekompetenci. «Ja tiesa aizliedz valsts amatpersonas salīdzināt ar prostitūtām, jo valsts amatpersonām tas nepatīk, tas ir ļoti vājš pamatojums, kas neizturēs ECT pārbaudi,» sacīja Ločmele, uzsverot, ka demokrātiskā valstī valsts amatpersonas darbojas ar sabiedrības resursiem un sabiedrības vārdā, tāpēc tām jābūt gatavām uzklausīt arī ļoti asu sabiedrības kritiku par šiem darbiem.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa vakar apelācijas instancē daļēji apmierināja LNOB prasību pret «Tvnet» saistībā ar viedokļrakstu par telpu izīrēšanu Krievijas mākslinieka Igora Krutoja privāta pasākuma rīkošanai 2014.gada 29.jūlijā.

Lietu izskatīja trīs tiesneši Dzintras Zvaigznekalnas-Žagares vadībā.

Tiesa uzlika par pienākumu «Tvnet» publicēt atvainošanos par LNOB un šīs iestādes amatpersonu - Zigmara Liepiņa, Ineses Eglītes un Dainas Markovas - goda un cieņas aizskaršanu un par labu LNOB piedzina 50 000 eiro.

Salīdzinot ar pirmā instances spriedumu, kas arī izpelnījās asu mediju profesionāļu kritiku par vārda brīvības apdraudēšanu, apgabaltiesa piedzinusi mazāku summu, jo Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn lēma no «Tvnet» piedzīt 129 873 eiro.

Rīgas apgabaltiesa arī nolēma piedzīt no «Tvnet» par labu atbildētājiem izdevumus, kas samaksāti par advokāta palīdzību, taču mazākā apmērā, nekā to lēma pirmās instances tiesa.

Apgabaltiesas pasludināto spriedumu 30 dienu laikā kasācijas kārtībā var pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Motivēts spriedums būs pieejams 7.februārī.

Strīda būtība ir tajā, ka «Tvnet» 2014.gada 4.augustā savā portālā publicēja viedokļrakstu ar nosaukumu «Kā Latvijas Nacionālā opera kļuva par Putina galma publisko namu». Tā autors ir persona, kas raksta ar pseidonīmu Olivers Everts.

LNOB ieskatā, autors «nepieļaujami rupji un aizskaroši» vēršas pret LNOB un tās vadību par operas telpu izīrēšanu Krutoja privāta pasākuma rīkošanai. «Publicējot minētos izteikumus, atbildētājs ir aizskāris prasītāju Satversmes 95.pantā nostiprinātās tiesības uz goda un cieņas aizsardzību un pārkāpis likumu «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem», kas aizliedz publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu un ceļ tam neslavu,» iepriekš norādīja LNOB pārstāvji.

Ņemot vērā, ka «Tvnet» noliedz pārkāpuma izdarīšanas faktu, LNOB vērsās tiesā.

Portāla «Tvnet.lv» galvenā redaktore Zita Lunde jau pēc pirmās instances tiesas komentēja, ka portāls spriedumam nepiekrīt un to uzskata par pilnīgi nepamatotu. «Pārlasot argumentāciju, rodas jautājums, vai tiesai ir izpratne par mediju un žurnālistu pienākumiem, tas ir, skaidri nodalīt viedokli no ziņām, kas šajā gadījumā tika ievērots pilnībā. Žurnālisti var lietot dažādus izteiksmes līdzekļus, lai savu viedokli lasītājam pasniegtu saprotamā valodā, izmantojot tēlainus izteiksmes līdzekļus,» norāda Lunde.

«Viedokļi ir subjektīvu uzskatu žurnālistikas žanrs. Tā nav ziņa,» skaidroja galvenā redaktore.

TVNET kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā pārsūdzēs Rīgas apgabaltiesas spriedumu strīdā ar Latvijas Nacionālo operu un baletu (LNOB), komentējot Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru ziņu portālam TVNET par Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) amatpersonu «goda un cieņas aizskaršanu» uzlikta 50 000 eiro liela sodanauda, teica TVNET galvenā redaktore Zita Lunde.

Viņa sacīja, ka pēc iepazīšanās ar Rīgas apgabaltiesas pilno spriedumu, «Tvnet.lv» izlēmis kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas spriedumu. «Par pilnā sprieduma tekstu mēs esam diezgan pārsteigti, lai nelietotu vārdu šokēti. Jo mūsu lieta par goda un cieņas aizskaršanu tiek pielīdzināta Zolitūdes lietai. Mūsuprāt, šīs lietas vispār nav salīdzināmas,» sacīja Lunde, atsaucoties uz tiesas spriedumā minēto, ka «morālā kaitējuma atlīdzības lietās šobrīd ir tendence pieaugt kompensācijas apmēram, par to liecina, piemēram, publiski pieejamā informācija par t.s. Zolitūdes traģēdijā cietušajiem labprātīgi izmaksātajām summām».

Lunde arī pauda viedokli, ka žurnālisti ir brīvi paust savu nostāju un viedokli, izmantojot spilgtus epitetus, kas palīdz izteikties pietiekoši skaidri. Taču esot pozitīvi, ka «Tvnet» mediju dienaskārtībā aktualizējis nacionālo vērtību aizsargāšanu, jo vēlāk sekoja līdzīgs precedents, kad Latvijas Nacionālajā bibliotēkas restorānā «Klīversala» Jaunā gada sagaidīšanas svinībās bija paredzēts skatīties Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzrunu un Jauno gadu sagaidīt pēc Maskavas laika, taču tas tika liegts.

Viņa uzsvēra, ka medijiem ir jāpievērš uzmanība problēmām un nereti mediji ir pārāk maigi un saudzīgi pret daudziem notikumiem, kuriem sabiedrība nepiekrīt. «Vārdi ir viens no žurnālista ieročiem, kā pievērst uzmanību dažādām problēmām. Tas ir tas, ko mēs izmantojām,» sacīja Lunde, piebilstot, ka šis gadījums nav neko mainījis un nemainīs «Tvnet.lv» redakcionālajā politikā. Joprojām tiek ievērota žurnālistikas ētika, paužot dažādus viedokļus, taču portāls nepārstās paust viedokļus pat, ja tie kādam nepatīk.