Iegūstot varu Rīgā, ZZS sola attīstīt galvaspilsētas sadarbību ar valdību

Politiķa skatījumā, pie varas nākot ZZS, Rīga varētu saņemt lielāku naudu no Eiropas Savienības (ES) fondiem.

«Vispirms es gribu kliedēt runas, ka, nākot pie varas Rīgas domē, mēs varētu kaut ko atņemt no esošajiem atvieglojumiem, kas piešķirti atsevišķām sociālajām grupām. Liela daļa no atbalstiem un pabalstiem, ko patlaban maksā, Rīgā tika ieviesti jau no 2000.gada,» uzsvēra Krauze.

ZZS prioritātes varot sakārtot trijās grupās. «Mēs vēlamies sakārtot dzīvojamo māju apsaimniekošanu Rīgā,» uzsvēra Krauze. Krauzem esot personīga pieredze, kā māja, kurā viņš dzīvo, aizgāja no Rīgas pašvaldības namu apsaimniekotāja, jo tā pakalpojumi bija ļoti dārgi, turklāt iedzīvotāji nekad nevarēja uzzināt atsevišķu pakalpojumu cenas, tāpat kā it kā veikto remontu cenas, kas bija astronomiskas.

«Mēs veicināsim, lai dzīvokļu īpašnieki dibina biedrības, kas nodarbosies ar māju apsaimniekošanu,» sola ZZS Rīgas mēra amata kandidāts. Sistēmai esot jābūt absolūti caurspīdīgai, lai iedzīvotājs var uzzināt, cik katrs pakalpojums, katrs remonts maksā. Namu apsaimniekošanā, pēc Krauzes teiktā, ir nepieciešama kapitāla reorganizācija un domāšanas maiņa.

Otrs ZZS prioritāšu virziens ir sabiedriskais transports. «Salīdzinot Rīgu, piemēram, ar Tallinu, jāsecina, ka Latvijas galvaspilsētā sabiedriskais transports ir ļoti dārgs. Turklāt, veidojot jaunas sabiedriskā transporta līnijas, piemēram, tā dēvēto Skanstes tramvaju, manuprāt, nevajadzētu skatīties tikai vīzijas par to, kuras teritorijas nākotnē varētu attīstīties. Jaunas sabiedriskā transporta līnijas jāiekārto tur, kur jau dzīvo liels skaits iedzīvotāju, piemēram, Purvciemā, Pļavniekos, Mežciemā,» stāstīja Krauze.

Rīgā ir ļoti dārgas autostāvvietas, dārgākas nekā, piemēram, Stokholmā vai Londonā, esošās Rīgas varas kritiku turpināja Krauze. Tāpat nedarbojas tā sauktā «park&ride» sistēma, kas paredz, ka Rīgas viesi un tās iedzīvotāji savas automašīnas var novietot apsargājamās autostāvvietā un tālāk doties ar sabiedrisko transportu.

Trešais ZZS darbības virziens Rīgā būs izglītības sistēma – gan skolas, gan pirmsskolas iestādes. Rīgas dome 2016.gadā kopumā ir samazinājusi atbalstu izglītībai, uzsvēra Krauze. Tāpat esot problēmas pirmsskolas iestāžu finansēšanā - bērniem līdz četru gadu vecumam pašvaldības finansējums ir pieaudzis, toties sešgadīgo bērnu apmācībai līdzekļu tiek atvēlēts mazāk. Citas pilsētas, arī tās, ko vada ZZS mēri, ir nodrošinājušas pašvaldību bērnudārzos vietas visiem bērniem, bet Rīgā joprojām vietu pirmsskolas izglītības iestādēs trūkst.

Skolu tīkla optimizācija Rīgā esot jārisina sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju. Ja Rīgas dome nespēj nodrošināt, ka visās skolās ir normāli mācību apstākļi, bērni ir jākoncentrē skolās, kurās ir labs mācīšanas līmenis un labi apstākļi kā pedagogiem, tā audzēkņiem. «Bet es esmu bijis skolās, kur «ož pēc padomju laikiem», tajās es pats negribētu mācīties,» uzsvēra Krauze.