/nginx/o/2018/07/07/8356618t1he5dd.jpg)
Šā gada otrajā pusē, kad Igaunija pildīs Eiropas Savienības (ES) prezidētājvalsts pienākumus, ārvalstu kibernoziedznieku uzbrukumi pret to var pastiprināties, bet iespējamība, ka kādu vitāli svarīgu infrastruktūru varētu paralizēt valsts līmenī koordinēts kiberuzbrukums, ir mazticama, norādīts trešdien publiskotajā Igaunijas ārējās izlūkošanas dienesta - Informācijas departamenta - gadskārtējā ziņojumā.
Kā atzīts dokumentā, galveno apdraudējumu kiberjomā Igaunijai joprojām rada Krievija. «Igaunija joprojām ir naidīgu kiberuzbrukumu mērķis gan pati par sevi, gan kā ES un NATO dalībvalsts,» tajā secināts.
«Ņemot vērā kiberuzbrukumus, kas 2016.gadā izraisīja sajukumu Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī pieredzi, ko 2015.gadā savas ES prezidentūras laikā guva kaimiņvalsts Latvija, arī Igaunijā 2017.gada otrajā pusē iespējama lielāka ārvalstu kibernoziedznieku aktivitāte,» raksta Informācijas departamenta speciālisti, norādot, ka šādu uzbrukumu mērķis varētu būt gan Igaunijas kā informācijas tehnoloģiju jomā veiksmīgi funkcionējošas valsts reputācijas graušana, gan kaitējuma nodarīšana Igaunijai citādā ziņā.
Ziņojumā atgādināts, ka pagājušā gada laikā fiksēti kiberuzbrukumu mēģinājumi Igaunijas Rīgikogu, Ārlietu ministrijas un Ekonomikas un sakaru ministrijas darbinieku e-pastiem.
Pastiprinātas naidīgo specdienestu kiberizlūkošanas struktūrvienību uzmanības centrā joprojām ir arī Igaunijā dislocētās NATO spēku vienības.
«Krievijas specdienesti izmanto informācijas apmaiņu internetā kā platformu mērķtiecīgu pikšķerēšanas uzbrukumu plānošanai un veikšanai. (..) Lai uzlabotu savas pozīcijas pasaulē, Krievija iztausta un pārbauda gan savu konkurentu, gan sabiedroto kiberinfrastruktūru,» norādīts ziņojumā.
/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)