Vējonis: Latvija un Krievija var paplašināt praktisko sadarbību

Kā informēja prezidenta Preses dienestā, Vējonis norādīja, ka Latvija un Krievija ir kaimiņvalstis, tāpēc abām valstīm ir abpusēji ieguvumi, attīstot sadarbību kultūras, tirdzniecības, transporta, nelegālās migrācijas un organizētās noziedzības apkarošanas jomās.

Vienlaikus Vējonis pauda bažas par situācijas saasināšanos Ukrainas austrumos un izteica aicinājumu Krievijai pildīt Minskas vienošanos.

Prezidents un Krievijas vēstnieks tikšanās laikā esot pauduši vienprātību, ka nākamajā gadā aktualizējams Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas darbs. Latvija apņēmusies 2017.gada pirmajā pusē organizēt starpvaldību komisijas sēdi.

Puses atzinīgi esot novērtējušas Latvijas un Krievijas valsts robežas demarkācijas komisijas veikumu, kas pagājušajā gadā pabeigusi robežas demarkācijas praktisko darbu.

Latvija tika devusi savu piekrišanu tam, ka bijušo Krievijas vēstnieku Aleksandru Vešņakovu nomaina Lukjanovs. Tuvākajā laikā jaunajam vēstniekam ieplānotas vairākas tikšanās ar Latvijas amatpersonām, tostarp viņš jau ir ticies ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (V).

Iepriekšējais Krievijas vēstnieks Vešņakovs Latvijā sāka darbu 2008.gada februārī.

Rinkēvičs jau šā gada sākumā norādīja, ka jauna Krievijas vēstnieka Latvijā personība automātiski nenozīmē arī jaunu politiku. Ministrs tolaik klāstīja, ka jebkuras valsts vēstnieks, īpaši Krievijas, īsteno savas valsts politiku. «Pamatā šie cilvēki izpilda instrukcijas, nevis rīkojas paši uz savu galvu. Sagaidām, ka vēstnieks rīkosies protokolu ietvaros un attiecīgi uzvedīsies,» cerības neslēpa ministrs.

Rinkēvičs arī norādīja, ka vēstnieka personība atstāj zināmu ietekmi komunikācijā, taču ne savas politikas pamatlīniju īstenošanā. Viņš arī norādīja, ka kandidāti tika vērtēti rūpīgi, vienlaikus piebilstot, ka, atbilstoši diplomātiskajai etiķetei, nevēlas komentēt konkrētas detaļas.