Zandera nedēļas tops: Varas nogurdinātie, apdullinātie, to vienalga gribošie

Farss, kas nav smieklīgs

Parlamentārās debates – pat ja tās ir trokšņainas, agresīvas – apliecina demokrātijas labu veselības stāvokli. Diemžēl Saeima nereti jauc divus modeļus: politisko cīņu un jautājuma vulgarizēšanu. No šā viedokļa šīs nedēļas sēde diemžēl bija «izcila». Divi piemēri. Deputāta Kiršteina vēlme imigrācijas regulējumu veidot stingrāku, iespējams, ir pārspīlēta, un viņa piemērs par to, ko citās kultūrās nozīmē «trešās pakāpes radniecība», bija ne visai veiksmīgs, tomēr skaidrs arī, ka labāk, lai par šiem imigrācijas jautājumiem pamatīgi strīdas likumdevēji, nevis atstāj tos pašplūsmā.

Vai kādi mums ir vīrieši!

Marasmu, par kādu izvērtās runas par KNAB vadītāja izvēles kārtību, vienkārši neērti atkārtot.

Liekas, ka daļa tautas priekšstāvju ir kaut ko pārpratuši: lai publika politiķi ievērotu, viņam, protams, jābūt spilgtam, pamanāmam, pat kaitinošā līmenī. Tomēr verbāla atvieglošanās, ja tās rezultātā par farsu tiek pārvērsti nopietni jautājumi, ir kaut kas cits.

«Hilarijas situācija»

Šonedēļ Nacionālā apvienība apstiprināja, ka tās Rīgas saraksta līdere gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās būs Baiba Broka. Līdzīgi kā Klintones gadījumā, grūti apšaubīt kandidātes prāta asumu, darba spējas un kompetenci. Bet – arī līdzīgi kā Klintones gadījumā – Brokai varētu būt grūtības noliegt savu piederību «tiem, kuriem viss dzīvē kārtībā» aprindām. Pats piederēšanas fakts (piemēram, Latvijas apstākļos prāvi ieņēmumi, to skaitā Rīgas brīvostā) nav nekāds grēks, bet problēma ir šāda: lai uzvarētu galvaspilsētas pašreizējo politisko vadību, pretendentiem vēlams uzsvērt savu nepārprotamo atšķirīgumu teju vai it visā, kas savukārt ir sarežģīti, ja vismaz publikas acīs atšķirīgums ir nosacīts.

Klintonei kaujā par prezidenta posteni bija ļoti svarīgi nepazaudēt sava sāncenša cīņā par Demokrātu nomināciju, krietni radikālākā Sandersa atbalstītājus. Tas pats uzdevums stāv priekšā Brokai, kurai būs jāspēj motivēt par sevi balsot arī tos «nacionāļu» atbalstītājus, kuriem viņa var šķist nepietiekoši radikāla šim atbalstītāju lokam būtiskos jautājumos.

P.S. Kurš būs nacionāļu «Sanderss»?

Koki un mežs

Saistībā ar kvēlajām viedokļu apmaiņām, ko raisījis jautājums par valsts valodas zināšanu līmeni, kāds nepieciešams augstskolu vadītājiem – ārzemniekiem, man būtu divas, ar konkrētajām personībām un institūcijām nesaistītas, piezīmes.

Pirmkārt, dedzīgi uzraugot latviešu valodas lietošanas regulējumu, būtu jauki sekot līdzi, cik pareizā latviešu valodā mēs paši runājam. Cieņa pret valodu sākas, mums pašiem to nekropļojot. Es neticu visiem šiem karoga plivinātājiem, kuri viņu nebeidzami piesauktās Latvijas labā paši nespēj izdarīt vismaz tik daudz, kā nekautrīgi, pastāvīgi neizvarot latviešu valodu.

Otrkārt, skaidrs, ka mūsdienās zinātni skarošā informācija un komunikācija notiek dažās svešvalodās, līdz ar to, jo ātrāk mūsu jaunās, gaišās galvas «uzsūc» šo terminoloģiju, jo labāk. Bet – zināšanu, kā smalki saka, internacionalizācijas procesā būtu ļoti svarīgi neaizmirst veidot terminoloģiju latviešu valodā. Jo tas valodu attīsta, uztur to dzīvu.

Ja augstskola vai zinātniskais institūts kā struktūra šo darbu veic, struktūras vadītāja latviešu valodas prasme nav tik būtiska.

Vēlēšanas būs ne tikai Rīgā...

Seskam Liepājā konkurence būs nopietna

Incidents Hadaroviča partijas "Liepāja kvadrātā" dibināšanas sapulcē

Rīgā, protams, var vīpsnāt par šīm «provinces kaislībām», tomēr, manuprāt, tās ir apsveicamas neatkarīgi no politiskajām simpātijām un antipātijām. Protams, nevar izslēgt iespēju, ka to pamatā ir pavisam piezemēta cīņa par t.s. resursu pārdali, tomēr tikpat labi var teikt, ka mēs redzam to, ka cilvēki – vienalga, Liepājā, Daugavpilī vai Ventspilī – nav kļuvuši vienaldzīgi pret viņu dzimtajā vietā notiekošo.

P.S. Ja Seska kungs varu Liepājā zaudēs, viņam nekas netraucēs apsvērt iespēju vēl pēc gada piedalīties Saeimas vēlēšanās. Arī interesanti.

Politika guļamistabā

Plašām masām visā pasaulē turpinot viļņoties ap un par jaunās ASV administrācijas lēmumiem, polarizācijai viedokļos nezūdot, manu uzmanību piesaistīja kāda publikācija The Economist šīs nedēļas numurā (51.lpp).

Izrādās, paralēli tradicionālajiem iepazīšanās portāliem sākuši uzplaukt arī tādi, kas piedāvā atrast «otro pusīti» dzīvē, kas ir vai nu Trampa atbalstītājs (-a), vai pretinieks (-e). Turklāt amizanti, ka šādi portāli – neredzu iespēju tos reklamēt, minot šeit nosaukumus, – darbojas ne tikai ASV, bet arī Lielbritānijā un pat Krievijā.

Turklāt pat iepazīšanās portālos, kas uzskata sevi par bezpartejiskiem, anketās parādījušies jautājumi par klienta attieksmi pret, piemēram, kādu strīdīgu naftas cauruļvada projektu vai veselības aprūpes modeli. Klau, nav par traku?