VNĪ: Rīgas pils Baltās zāles applūšana nodarījusi zaudējumus vairāku € 10 000 apmērā

«Baltās zāles applūšanas dēļ zaudējumi ir lieli, tie nebūs pāris desmiti tūkstoši eiro, bet gan vairāk,» teica Tols, piebilstot, ka aplūšanā cietis arī zeltījums. Viņš norādīja, ka vēl nav sāki zāles atjaunošanas darbi, jo turpinās ekspertīžu veikšana - to dara gan VNĪ speciālisti, gan apdrošinātāji. Restaurācija sāksies pēc ekspertīžu noslēgšanās.

Jau vēstīts, ka 8.janvārī, ūdens noplūdes dēļ cietusi apmēram viena trešdaļa Rīgas pils Baltās zāles griestu. VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš iepriekš informēja, ka applūšanu izraisīja salūzis ūdens filtrs ventilācijas kameras mitrināšanas sistēmā. Tols prognozēja, ka ekspertīzē noteiks, vai filtra salūšanu izraisījis sals, nekvalitatīvs filtrs vai kāds cits iemesls, piemēram, filtra aizsērēšana. Tols norādīja, ka ekspertīzē tiks pārbaudīti arī citi līdzīgie pilī esošie ūdens filtri, lai pārliecinātos, ka tiem nav bojājumu.

Tols skaidroja, ka visa sistēma un filtrs atradās pils bēniņos, kas nav apkurināmi. Tomēr visa sistēma esot siltumizolēta un apkārt filtram ir sildelementa vads, kuram nevajadzētu pieļaut filtra sasalšanu.

Baltā zāle tiek uzskatīta par vienu no pils lepnumiem. Tā kā līdz 1917.gadam tā bija reprezentatīvākā zāle, to sauca par Cara (Ķeizarisko) zāli. Tā savu šā brīža nosaukumu ieguva gaišā noformējuma dēļ pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Zāle celta 1818.gadā virs pils zirgu staļļiem pēc guberņas arhitekta Fridriha Kristiāna fon Breitkreica projekta.

Rīgas pils ugunsgrēkā visvairāk cieta tieši Baltā zāle, kuras pārsegums bija pilnībā sadedzis.