Sākotnēji «Philips» dizaineriem bija ideja par papildus gaismas avotu aiz televizora ekrāna, izgaismojot sienu aiz tā. Ekrāns ir savienots ar televizora aizmugurē esošo gaismas halo, kas samazina acu zīlīšu noslodzi, kā arī rada kvalitatīvāku ekrāna attēlu. Vizuāli ekrāna attēla un attēla uz sienas «saplūšana» padara to pašu attēlu daudz asāku, dzidrāku un košāku. Līdzīgi «Nokia» inženieri jau pirms divdesmit gadiem atklāja, ka, paplašinot kvadrātveida ekrānu horizontālā virzienā, tas neietekmē pašu attēlu, tas kļūst pat detalizētāks. Tas tāpēc, ka katrs cilvēks redz 30% pieaugumu ekrāna platumā nevis augstumā (tā tiek dēvēta par «perifēro redzi») – un šeit arī ir iemesls, kāpēc ekrāni mūsdienās ir izstiepti platumā. «Ambilight» efekts paplašina perifēro redzi vēl vairāk.
Protams, kāds jautās, kāpēc gan nenovietot lampu aiz televizora, lai radītu papildus gaismas avotu? Šajā gadījumā jāmin, ka gaismas plūsmai ir jābūt pielāgotai. Šodien 6. paaudzes OLED «Ambilight» sensori tiek regulēti pēc to pašu gaismas, nosakot vajadzīgo apgaismojuma līmeni, toni un intensitāti. Praksē tas darbojas šādi – apgaismojums mainās ik sekundi, mainoties attēlam uz ekrāna. «Ambilight» sensori automātiski nosaka, cik daudz gaismas ir telpā, un, atkarībā no tās, kontrolē gaismas plūsmas intensitāti. Papildus tam «Ambilight» sensori pielāgo ekrāna attēla spilgtumu, ko regulē arējā apgaismojuma sensors. Tumšā telpā ekrāna spilgtums ir zemāks, gaišā telpā – lielāks. Tas nomāc papildus gaismas avotus, samazinot telpas objektu ietekmi uz televizora ekrāna attēlu. Tāpat istabai var tikt pielāgots arī gaišs apgaismojuma tonis pat tad, kad televizors ir izslēgts, tādējādi «Ambilight» kļūst par gaumīgu istabas lampu jebkuram interjeram.