Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Aizsardzības ministrs Latvijas uzņēmējiem sola peļņu no NATO spēku ierašanās

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Makare/LETA

Latvijas uzņēmēji, īpaši Ādažu novada, gūs papildu ienākumus, kad mūsu valstī ieradīsies NATO starptautiskais bataljons, pārliecināts aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).

Saeimas Ārlietu komisija šodien aizsardzības ministru izvaicāja par Latvijas gatavošanos uzņemt Kanādas vadīto starptautisko bataljonu, kurš līdz jūnijam ieradīsies Latvijā.

Bergmanis pastāstīja, ka aizsardzības nozarei, veicot nepieciešamos sagatavošanās darbus, slodze ir ļoti liela. Pēc viņa teiktā, Ādažu bāzē infrastruktūras paplašināšanas darbi norit tik plaši, ka «jāuzbūvē vēl vieni Ādaži». Turklāt slodzi pastiprinot tas, ka vienlaikus tiek attīstīti Nacionālie bruņotie spēki, kuriem jāiesaistās arī ikdienas funkciju veikšanā.

Bergmanis atgādināja, ka NATO bataljonu veidos 1000 līdz 1200 karavīri, no kuriem daļai virsnieku būs līdzi ģimenes. Tas nozīmē, ka Latvijai vajadzēs sniegt palīdzīgu roku dzīvesvietu atrašanā un bērnu skološanā, jo starptautisko skolu kapacitāte šobrīd ir minimāla. Dzīvesvietu īre gan būšot jāsedz pašiem sabiedrotajiem, taču Bergmanis norādīja, ka Latvijai jau ir pieredze šajos jautājumos, ņemot vērā, ka mūsu valstī jau iepriekš uzturējušies un turpina uzturēties NATO karavīri.

Tāpat ministrs cerot, ka Ādažu novada pašvaldība un vietējie uzņēmēji iesaistīsies vides radīšanā, kurā karavīri varētu atpūsties pēc ikdienas.

«Viņiem ir jāaiziet uz kafejnīcām, jānogriež mati frizētavās. Ir daudzas lietas nepieciešamas. Jābūt sporta iespējām, par kurām domājam, esam apzinājuši ap Ādažiem un Lielvārdi sporta aktivitātes. Tā ir iespēja mūsu pašu uzņēmējiem un pašvaldībai rast papildu ienākumus. Viennozīmīgi tie būs papildu ienākumi, jo iebraukušie karavīri naudu kaut kur tērēs. Par to tiek diskutēts un domāts,» uzsvēra ministrs.

To, ka uzņēmēji gūst peļņu no sabiedroto uzturēšanās Ādažu bāzē, apliecinot arī ātrās ēdināšanas restorānu tīkla «Hesburger» ēstuve Ādažos. «Tas nav nekāds noslēpums, ka, ienākot sabiedrotajiem, tas ir apmeklētākais «Hesburger» ziemeļvalstīs,» paziņoja ministrs.

Jau ziņots, ka Kanādas vadītais vairāk nekā 1000 karavīru lielais NATO starptautiskais bataljons pilnā apmērā Latvijā ieradīsies līdz jūnijam, pagājušā nedēļā žurnālistiem apliecināja topošais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.

Pirms tam - ziemas beigās, pavasarī - Latvijā ieradīsies nelieli kontingenti, kas nepieciešami, lai nodrošinātu vienības ierašanos.

Paredzēts, ka vienība galvenokārt uzturēsies Ādažu bāzē, taču būs karavīri, kas dienēs Rīgā un Lielvārdes bāzē. Tas gan nenozīmē, ka pārējie Latvijas iedzīvotāji neredzēs ārvalstu karavīrus, jo vienība piedalīsies mācībās dažādās Latvijas vietās. Pirmās mācības jau ir saplānotas un notikšot Ādažos.

Precīzu bataljona apmēru, karavīru sadalījumu pa valstīm un nosūtamās tehnikas veidus varētu paziņot pēc janvāra beigās Kanādā paredzētās iesaistīto valstu konferences.

Vēlāk arī tiks paziņots, uz cik ilgu laiku notiks karavīru rotācija. Karavīru uzturēšanās ilgums ir katras bataljonā iesaistītās valsts nacionālā atbildība, ņemot vērā militāro tēriņu iespaidu uz katras valsts ekonomiku, skaidroja Kalniņš. Pagaidām vismaz trīs gadus šo kontingentu vadīs Kanāda.

8.jūlijā NATO samitā Varšavā tika apstiprināta vienošanās par NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā. Tika pieņemts lēmums, ka 2017.gadā Latvijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā izvietos daudznacionālas bataljona lieluma kaujas grupas un Latvijā izvietotās kaujas grupas ietvarvalsts būs Kanāda.

Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.

Kanādas vadītajā kaujas grupā būs Kanāda, Albānija, Itālija, Spānija, Slovēnija un Polija. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis nesen paziņoja, ka bataljonā Spānija iekļausies ar 300 karavīriem, savukārt Kanādas bruņoto spēku komandieris Džonatans Vānss pērn rudenī vizītē Latvijā paziņoja, ka bataljona kaujas grupu veidos 455 Kanādas karavīri.

Neskatoties uz aptuveni 1000 karavīru lielā bataljona nosūtīšanu, Latvijā patiesais drošības stiprināšanai paredzēto sabiedroto karavīru skaits dažādos formātos būs vēl lielāks, jo atsevišķi no iepriekšminētā starptautiskā bataljona Latvijā operācijā «Atlantic Resolve» uzturas iesaistītie ASV spēki.

Paralēli bataljonam Latvijā joprojām turpina uzturēties ASV karavīru vienība, kas rotācijas kārtībā atrodas kopš 2014.gadā notikušās Krimas aneksijas. Zināms, ka atsevišķi no bataljona un minētajiem ASV spēkiem no 2017.gada aprīļa Latvijā būs tā saucamā Višegradas valstu rota, kuras sastāvā būs Slovākijas bruņoto spēku mehanizēta vienība.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu