Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Nenožēloju, ka aizbraucu padzīvot ārpus Latvijas

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Privātais arhīvs

Dzīve ārpus Latvijas ne vienmēr ir tik laba, kā par to iepriekš domāts. Arī ārvalstīs jāsaskaras ar dažādiem sarežģījumiem un neērtībām. Taču TVNET lasītājs Mārtiņš nenožēlo, ka vairākus gadus pavadīja Nīderlandē, lai pēc tam atgrieztos Latvijā.

Mārtiņš rakstīja: «Nolēmu uzrakstīt par savu pieredzi, dzīvojot ārpus Latvijas. 2010.gada 4.janvārī ar draugu iekāpām autiņā un uzsākām ceļu uz Eindhovenu Nīderlandē, kur mūs gaidīja vēl 2 labi draugi, kas nupat bija tur ieradušies, atraduši pirmo darbiņu un vietu, kur piemesties. Dzīvesvietas apstākļi nebija no labākajiem; guļamistabas bija bez jebkādas apdares un logiem, katrā pa pāris divstāvīgajām gultām.

Kad no rīta pamosties, nav ne jausmas, vai ārā nakts vai diena,

taču, neskatoties uz to visu, bijām pateicīgi par iespēju kaut kur apmesties, jo otra alternatīva būtu dzīvošana autiņā. Tiklīdz atbraucām, uzreiz izstaigājām visas darbā iekārtošanas iestādes un sarunājām darbu netālu esošajā pilsētā Tilburgā.

Jau pēc nedēļas vai divām mums piedāvāja darbu, kas atradās pašā Eindhovenas piemalē, ar nedaudz lielāku stundas likmi, bet visnotaļ fiziski smagāku darbu. Darbs bija DPD šķirošanas noliktavā un pienākums bija ar rokām izkrāmēt lielos DPD konteinerus un visu salikt uz speciālām transporta lentēm, pa kurām tālāk šīs paciņas tiek sašķirotas pa Eiropas reģioniem un attiecīgi sakrāmētas atpakaļ pa konteineriem vešanai uz attiecīgā reģiona šķirošanas noliktavām. Vārdu sakot,

darbs bija ļoti smags, dienā pārkraujot ap 20-30 tonnām.

Taču darbiņš bija pastāvīgs, un visi kopā sākām meklēt nedaudz mājīgāku mitekli, ko ne bez nelielām galvassāpēm arī atradām. Noskatītā māja bija ar 4 guļamistabām, lai katram būtu nedaudz privātās telpas, kā arī diviem no mums Latvijā bija palikušas otrās pusītes, kuras gribējām pēc iespējas ātrāk dabūt dzīvot kopā ar mums. Ar jauno mitekli šāda iespēja mums radās, un tā nu mēs kādu brīdi sešatā draudzīgi tur visi arī dzīvojām, līdz brīdim, kamēr mūsu mājas īpašnieks, attaisnojoties ar dažādiem tikai viņam zināmiem iemesliem, mūs visus palūdza atstāt šīs viesmīlīgās telpas.

Vienam pārim ar to pietika, kā arī fakts, ka viņi gaidīja bērniņu, bija pietiekams, viņi devās atpakaļ uz Latviju.

Tā nu mēs nu jau nedaudz palabotā sastāvā devāmies atpakaļ uz vietiņu bez saules. Paralēli biju nomainījis arī darbu uz nedaudz civilizētāku vietu. Dažus mēnešus padzīvojām šajās (varbūt ne pārāk patīkamajās), bet laipni gaidošajās bezlogu telpās, kas, starp citu, bija arī tītaru fermas. Pēc tam atradām skaistu māju kādus 15 km no Eindhovenas un 20 km no darba. Tajā mājā arī nodzīvojām līdz brīdim, kamēr nolēmām atgriezties mājās 2013. gada janvārī. Tātad kopā pavadījām trīs gadus svešumā.

Nedaudz par pieredzēto ārpus ikdienas rutīnas

Jāsaka uzreiz, ka nenožēloju to, ka aizbraucām padzīvot kādu laiku ārpus Latvijas. Pa šo laiku izceļojāmies pa Rietumeiropu. Apskatījāmies dažādas vietas Vācijā, bijām ar dārgo pat nobraukuši līdz Austrijai apskatīt Alpus, pabijām Parīzē, Luksemburgā, šo to no Beļģijas apskatījām. Aizlidojām arī pie draugiem uz Skotiju, nerunājot par entajiem mazākiem izbraucieniem turpat pa Holandi, līdz ar to nevarētu teikt, ka to vien redzējām kā darbu un mājas; taču netrūka arī tādas rutīnas.

Ko gaidīt emigrējot

Jāteic - ja esi gatavs strādāt tikai zemu atalgotu darbu, tad dzīve par medusmaizi neliksies nedz Latvijā, nedz arī citur Eiropā. Iemesli, kāpēc mēs varējām atļauties nedaudz vairāk, kā dzīvojot Latvijā, bija nevis tas, ka mēs tur nomināli nedaudz vairāk nopelnījām, bet gan tas, ka

mēs bijām gatavi dzīvot apstākļos, kādus šeit uz vietas, Latvijā, nekad nebūtu apsvēris kā opciju.



Neliela salīdzinošā analīze

Mēs dzīvojām vienā mājā kopā 5-6 cilvēki. Protams, ne jau katra diena bija ar platu smaidu un saules stariem. Tāpat jau sanāca arī nedaudz parīvēties un pat uz brīdi pašķidrināt attiecības ar labiem draugiem. Latvijā es nekad nebūtu apsvēris dzīvošanu kopā ar draugiem.

Tātad, ja mēs vēlētos tādu pašu dzīves līmeni, pie kāda bijām pieraduši šeit, mums ar dārgo vienīgo būtu jāmeklē kādi atsevišķi apartamenti. Īres izmaksas tur ir ļoti augstas. Neliels vienas guļamistabas dzīvoklītis tur tiek izīrēts, sākot ar 600 € plus komunālie maksājumi, kas veido ap 200-300€ mēnesī. Tātad tie ir apmēram 800-900€ tikai par jumtu.

Ja vēlies auto - ceļa nodoklis un apdrošināšana ap 100€ mēnesī. Vēl, dzīvojot Nīderlandē, tev ir arī obligāti jāapdrošina sevi. Tas uz vienu personu sastāda ap 50€ mēnesī, ja papūlies pieteikties atvieglojumiem, ja ne - 100€. Telefons, internets, TV - 50€.

Tā nu, visu sarēķinot, piekopjot puslīdz cienīgu dzīvesstilu, jārēķinās ar tēriņiem ap 1000-1100 eiro mēnesī, pirms esi galdā uzlicis sev ko no pārtikas. Pēc tam, kad esi paēdis, vari uzskatīt, ka nopelnītā mēnešalga ir iztērēta; un tā nu sanāk, ka dzīvo no aldziņas līdz aldziņai gluži kā Latvijā.

2013.gada sākumā nolēmām atgriezties Latvijā, un jāsaka, ka lēmumu nenožēlojam.

Nu jau ir gandrīz gads, kopš mēs esam vecāk brīnišķīgai meitiņai. Atgriežoties nedaudz pastrādāju algotu darbu, taču ātri vien nolēmu, ka gribu sākt kaut ko savu, un tā nu pasaulei durvis vēra neliela siltumnīcu ražotne.. Dzīve sāk nedaudz nostabilizēties un sakārtoties. Domāju, ka lielā mērā varu arī pateikties šai pieredzei, kas noteikti mani padarīja stiprāku, un kas to zin, varbūt pat bez tās es diez vai būtu sācis savu mazo biznesiņu, gluži vienkārši ticības saviem spēkiem trūkuma dēļ.»

Kāda ir Tava pieredze ar dzīvi ārvalstīs?

Ja vēlies dalīties, raksti uz e-pasta adresi lasītaji@tvnet.lv!

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu