Latvijas alus darītavas aizvadītajā gadā intensīvi strādājušas pie jaunu garšu meklējumiem, lai izturētu un pastāvētu pieaugošajā konkurencē, pēc «Latvijas alus gada balvas» starpresoru komisijas sēdes, kurā tika vērtēti pretendenti balvai vienpadsmit nominācijās, pavēstīja alus, iesala dzērienu un kvasa biedrībā «Alus brālība».
Alus darītavas pērn intensīvi strādājušas pie jaunu garšu meklējumiem
«Latvijas alus darītavas pagājušajā gadā strādājušas intensīvi, atradušās arvien jaunos meklējumos, lai izturētu un pastāvētu pieaugošajā konkurencē, kuru rada gan nozares attīstība valstī, gan arī imports,» sacīja žūrijas komisijas priekšsēdētājs Kārlis Tomsons, piebilstot, ka alus nozarei Baltijas valstu sadzīvē un kultūrā ir paliekoša un nozīmīga vieta, kamēr alus darīšanu turpinās mazie alus ražotāji un apritē ienāks jauni cilvēki.
Viņš arī pastāstīja, ka pagājušais gads Latvijas alus ražotājiem bijis notikumiem un meklējumiem bagāts. Optimismu par nozares spēku un nākotni vieš apritē ienākušie mazie alus darītāji. Labus rezultātus devusi arī kustības «Par labu alu» darbība. «Prieks, ka mazie aldari uzdrīkstas parādīt savu varēšanu, liekot lielajiem kustēties, neļaujot ieslīgt pašapmierinātībā, jo jau šobrīd mazo brūžu segments ir 15-20% no Latvijas alus tirgus. Tas nozīmē, ka palielinās konkurence, kas ir tikai veicinošs faktors kvalitatīva produkta radīšanā,» uzsvēra Tomsons.
«Latvijas alus gada balvas» neatkarīgas starpresoru žūrijas locekļi 19.janvārī izvērtēja konkursa pretendentus un lēma par labākajiem no Latvijas alus ražotājiem 11 nominācijās - «Lielākais alus tirdzniecības kāpums Ho-Re-Ca grupā», «Lielākais alus tirdzniecības kāpums veikalu grupā», «Lielākais kāpums alus eksporta tirgū», «Videi draudzīgākais ražošanas uzņēmums», «Gada alus reklāmas tēls», «Labākais alus iepakojums», «Oriģinālākais alus reklāmas priekšmets», «Gada jaunums», «Gada izaugsmes balva - Gada veiksminieks», 'Populārākais gaišais un Populārākais tumšais alus', kā arī «Par mūža ieguldījumu alus nozarē».
Tomsons norādīja, ka pieaugot konkurencei, ieguvējs ir ikviens alus baudītājs, jo tirgū parādās jaunas, ekskluzīvas alus šķirnes, tiek izkopta un attīstīta alus baudīšanas kultūra. Tāpat jānovērtē aldaru ieguldījums vides kvalitātes uzlabošanā, izmešu samazināšanā, kam labs piemērs ir A/S «Agrofirma Tērvete» veikums. Aizvadītā gada pārsteigums ir arī «Cido grupas» žūrijai izvērtēšanai nodotais jaunums «Lielvārdes Sezonālais alus», kam ir īpašs iepakojuma dizains un jaunas garšas nianses.
Biedrībā informēja, ka plašākos ieguldījumus jaunu alus un bezalkoholisko dzērienu šķirņu ražošanā, kā arī alus un dzērienu lietošanas kultūras attīstībā, veicis «Valmiermuižas alus». Īpašu atzinību un novērtējumu pērn ir pelnījušas divas, alum un aldariem veltītas grāmatas - lietuviešu autora darbs «Latvija - alus darītavas, etiķetes, paliktņi. 19.gs.-1946.g.», kā arī Viļņa Auzāna «Sirds pareizajā pusē. Aldaris Kārlis Zālītis».
Jau vēstīts, ka "Latvijas alus gada balva" šogad tiks piešķirta nominācijā "Lielākais alus tirdzniecības kāpums "Ho-Re-Ca' grupā", "Lielākais alus tirdzniecības kāpums veikalu grupā", "Lielākais kāpums alus eksporta tirgū", "Videi draudzīgākais ražošanas uzņēmums", "Gada alus reklāmas tēls", "Labākais alus iepakojums", "Oriģinālākais alus reklāmas priekšmets", "Gada jaunums", "Gada izaugsmes balva - gada veiksminieks", "Populārākais gaišais un tumšais alus".
Tāpat tiks pasniegta balva par mūža ieguldījumu alus nozarē. Pērn to saņēma Vjačeslavs Šamarins par ieguldījumu alus un kvasa ražošanas nozarē, «Iļģuciema» rūpnīcas attīstībā.
Latvijas alus gada balvu pirms sešiem gadiem iedibināja biedrība «Alus brālība», lai akcentētu sasniegumus nozarē, godinātu nozares veiksminiekus un stiprinātu nozarē strādājošo pašapziņu. Šo gadu laikā balvas pasniegšana kļuvusi par gada nozīmīgāko pasākumu Latvijas alus ražotājiem. Pērn labākie aldari tika godināti Livonijas pilī Ventspilī. Šogad «Alus gada balvas» pasniegšanas ceremonija notiks 3.februārī, Dikļu pilī.