Kā «formējās» jaunās «Stradiņu» slimnīcas vadītājas atlase un izvēle. Aizkulises

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Evija Trifanova/LETA

Veselības ministrija kārtējo reizi ir izcēlusies citu ministriju starpā ar savdabīgu izpratni, kā jārīko konkursi un kā notiek kandidātu atlase vadošiem amatiem - šoreiz konkrēti Stradiņu slimnīcas vadītāja jeb valdes priekšsēdētāja amatam. Tajā esošajam cilvēkam jāspēj vadīt dārgo jaunā korpusa būvniecību, apstiprināt gada budžetu, cīnīties par valsts papildu finansējumu, organizēt slaveno «zaļo koridoru», rindas uz izmeklējumiem un daudz ko citu.

Pēc Komerclikuma visiem valdes locekļiem ir vienādas pilnvaras un atbildība, valdes priekšsēdētājs sasauc valdes sēdes un nosaka dienas kārtību, taču veselības aprūpē valdes priekšsēdētājs tiek pielīdzināts slimnīcas direktoram ar krietni lielākām pilnvarām.

Drīz jau būs gads, kopš P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā nav šāda direktora, pat valde nav pilnā sastāvā,

kaut slimnīcā notiek ļoti problemātisks un dārgs būvniecības process, tiek plānots un apstiprināts uzņēmuma gada budžets un jāapgūst ierastais, neprognozējamais valsts papildu finansējums gada beigās, ir arī citas problēmas - kā slavenais zaļais koridors, kurš funkcionē vāji vai drīzāk kā sanāk, kataraktas slimnieku superoperāciju skaits utt.

Arī pati tagadējā veselības ministre Anda Čakša bija «Stradiņu» valdē, taču pēc toreizējā ministra Gunta Belēviča aicinājuma amatu pameta, pievēršoties tikai Bērnu slimnīcas darbam. Saistībā ar šo slimnīcu publiski regulāri izskan gadījumi, kas liecina, ka šai ārstniecības iestādē ne tuvu viss nav kārtībā, taču oficiāli tas nekad netiek atzīts, pat bērnu nāves gadījumos ne.

Stradiņu slimnīcā neviens direktora trūkumu neizjūt, jo visus jautājumus pēc savām vajadzībām un interesēm visos augstākajos līmeņos kārto neformālais līderis Andrejs Ērglis

- labāk vai sliktāk, bet kaut kas notiek, un jaunajam korpusam ES finansējums ir.

No Čakšas puses kā potenciālais likumīgais vadītājs tika izraudzīts Dzintars Mozgis.

Oficiāli tika izsludināts konkurss, un Mozgis neiesniedza dokumentus kā citi, «parastie» pretendenti, bet noteiktajā laikā un vietā vienkārši ieradās aprunāties

- tur netīšām sēdēja konkursa komisija, kas noklausījās cienījamā pretendenta lekciju par veselības aprūpes organizēšanu slimnīcā un viennozīmīgi atzina pārāku par citiem.

Mozgim gan lekciju lasīšana ir maizes darbs, par ko viņš saņem vidēji ap 1000 eiro mēnesī kā lektors RSU. Taču labas lektora prasmes nebūt neliecina par veiksmīgu teorijas ieviešanu dzīvē. Neskatoties uz solījumiem Pēterim Apinim, ka viss būs kārtībā, tika atstātas divas nedēļas laika starp uzvarētāja paziņošanu un apstiprināšanu amatā, kur šai laikā Mozga amata brāļi no «Stradiņiem» politiķu kuluāros darīja visu, lai viņš amatā nenonāktu, - kas arī notika.

Pēc tam Čakša ir izvēlējusies citu taktiku

Atkal tiek sludināts konkurss, bet pretendenti pat netiek vērtēti, visi tiek atzīti par nederīgiem uzreiz.

Arī šoreiz tiek uzrunāts pretendents, taču arī uzreiz tiek paziņots par tā plānoto iecelšanu – tā ir Dzemdību nama vadītāja Ilze Kreicberga, kurai uzreiz ir gatavs plāns un redzējums.

Tiek pat noorganizēts publisks Slimnīcu biedrības atzinums. Pēc preses relīzes gan nav skaidrs, vai tas ir personīgs biedrības vadītāja Jevgēņija Kalēja viedoklis, vai Slimnīcu biedrībai ir bijusi valdes sēde vai kopsapulce, kur par to runāts.

Tiesa, Kalējs vienlaikus ir arī privāta medicīnas centra Jūras medicīnas centrs padomes loceklis, un, kā zināms, tieši šobrīd tiek gaidīti jaunie līgumi par valsts finansējuma piešķiršanu 2017. gadam, kas ir ļoti svarīgi Jāņa Birka īpašumā esošajai iestādei, jo bez tā centrs strādātu ar zaudējumiem. Līdz ar to nav brīnums, ka Kalējs pauž pozitīvu viedokli par šādām ministrijas aktivitātēm.

Turklāt Jūras medicīnas centram (JMC) ir līgums ar Stradiņu slimnīcu par smagi slimu pacientu aprūpi - tā ietvaros pacienti ar onkoloģijas vai citām smagām slimībām, kam nepieciešama medicīniskā aprūpe, tiek pārvesti uz JMC. Konkurss par šo pakalpojumu nav bijis, kaut ir arī citas veselības iestādes gan Rīgā, gan Latvijā, kas to varētu veikt. Tādēļ Kalējam kā JMC padomes pārstāvim ir būtiski līgumu saglabāt (un saglabāt arī savu amatu) – līdz ar to būt labās attiecībās ar jauno «Stradiņu» vadību.

Kreicberga ir šauri specializētas, pašvaldībai piederošas ārstniecības iestādes - Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja

Pēdējā laikā ir pieaudzis dzemdētāju skaits Jūrmalas un ļoti strauji Siguldas slimnīcas dzemdību nodaļās, kas ļoti nepatīk Dzemdību namam,

jo izvēles iespējas izmanto tieši izglītotās jaunās māmiņas, kas izvēlas sev patīkamākas un attieksmes ziņā pozitīvākas vietas, kur laist pasaulē mazuļus.

VM izstrādātajā Mātes un bērna plānā, kura radīšanā piedalījās Dzemdību nama un vispār galvenā speciāliste šai jautājumā Dace Rezeberga, tika būtiski paaugstināts finansējums grūtnieču ambulatorai aprūpei, tai skaitā privātpraksēm, un no valsts puses tika apmaksātas mākslīgās apaugļošanas procedūras ar būtisku valsts papildu finansējumu.

Jāsaka, ka

plāns nav sasniedzis savu mērķi - mātes un bērna mirstības samazināšanu valstī, bet tieši pretēji, rādītāji ir dramatiski auguši. Blakus tam ginekologiem radās jaunas darbavietas privātklīnikās ar labu algu

un bez nakts dežūrām, kuras arī ārsti izmantoja, atstājot tukšas darba vietas Dzemdību namā, arī neonatologi atrada labi apmaksātas darba vietas.

Rezeberga arī publiski ir paudusi bažas par katastrofālo kadru trūkumu, viņa gan nerunā arī par katastrofālo kvalitātes kritumu, kas ir radies līdz ar pieredzējušo kolēģu aiziešanu. Situācija Dzemdību namā, maigi sakot, ir dramatiska, jo savulaik nav attīstīta ambulatorā centra daļa – līdzīgi tam, kā citās valstīs ir Mātes un bērna centri, kur pieejami dažādi ambulatorie pakalpojumi, kas būtu noturējuši ārstus Dzemdību nama darbavietās.

Tā ka neviļus rodas jautājums par jaunās «Stradiņu» vadītājas plānošanas, organizēšanas un menedžmenta spējām.

Rīgas domes celtniecības projekti tiek stingri uzraudzīti no Labklājības departamenta puses, kur par to atbild Uldis Līkops, un Dzemdību nama vadības līdzdalība ir formāla. Vai Līkops tagad atbildēs arī par «Stradiņu» būvniecību?

Valdībai ir kritiski zems uzticības līmenis visās aptaujās, valdības darbs tiek vērtēts ļoti zemu. Vadošās partijas ZZS reitingi strauji krīt, arī Čakšas reitingi ir ļoti zemi. Būtu dīvaini, ja šāda darbošanās tos paaugstinātu, un šāda veida slimnīcas vadītāju izvēle bez konkursa tikai to pastiprina. Par to, ka Kreicberga tiek virzīta amatam, baumas izskanēja jau sen, bet nez vai viņai pašai nav pārsteigums tieši par šādu virzīšanu...

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu