Kā nenomirt ātrāk kā gribētos?

Esam līderos. Diemžēl

Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa intervijā portālam TVNET sacīja, ka, analizējot smēķēšanas izplatību, jārunā par divām sabiedrības grupām – pieaugušajiem un bērniem.

Jaunākie Eurostat dati par 2014.gadu liecina, ka pieaugušo vidū smēķētāju īpatsvars ir aptuveni 30%. Līdzīgi rādītāji bijuši arī iepriekšējos gados. Vīriešu vidū kaislīgu smēķētāju ir vairāk – 43% pieaugušo vīriešu smēķē, bet no sievietēm regulāri smēķē 19%.

Latvija ir piektā smēķējošākā valsts Eiropas Savienībā.

Vairāk smēķētāju ir tikai Bulgārijā, Grieķijā, Austrijā un Slovākijā. Kaimiņvalstīs situācija ir labāka: Lietuvā smēķē 25% pieaugušo, bet Igaunijā – gandrīz 27%.

Salīdzinoši lētās cigaretes

Pēc Līviņas vērtējuma, Latvijā pastāv diezgan stingra pretsmēķēšanas likumdošana, taču negatīvi, ka cigaretes joprojām ir salīdzinoši lētas. Veselības ministrija uzskata, ka akcīzes nodokli cigaretēm vajadzētu palielināt.

Nav pareizi, ka cigarešu paciņu var iegādāties par 3-4 eiro.

Skandināvijas valstīs un Lielbritānijā nav iespējams iegādāties cigaretes, kas maksātu tik lēti. Tāpēc, kamēr cigarešu paciņa nemaksās 7-10 eiro, smēķētāju skaits būs liels.

Smēķētāju skaita samazināšanai nepieciešama arī bērnu un jauniešu izglītošana, kā arī atkarības ārstēšanas atbalstīšana. Plānots, ka no valsts budžeta līdzekļus tam varētu atvēlēt tuvāko gadu laikā.

Nomirsi ātrāk, nekā vajadzētu

Daļa cilvēku domā, ka ar smēķēšanu saistīts tikai plaušu vēzis, bet reālie dati ir daudz skarbāki: gandrīz visiem vēža veidiem smēķēšana ir riska faktors. Onkoloģiskās slimības Latvijā ir ļoti plaši izplatītas.

Tāpat smēķētājiem ir daudz lielāks risks saslimt ar sirds-asinsvadu kaitēm. «Ir skaidrs, ka ar katru izsmēķēto paciņu cilvēks paātrina infarktu un insultu.»

Smēķēšanas negatīvā ietekme ir aprēķināta arī naudas izteiksmē. Latvijā no veselības aprūpes budžeta ar smēķēšanu saistīto slimību ārstēšanai katru gadu tērē 24 miljonus eiro.

Pētījumos apstiprināts, ka smēķētāji slimo vairāk, jo smēķēšana novājina imūnsistēmu.

Aprēķināts, ka 30% darba kavējumu ir tieši saistīti ar smēķēšanu. Latvija katru gadu zaudē aptuveni 12 miljonus eiro saistībā ar smēķētāju darba nespējas lapām.

Visbriesmīgākais ir tas, ka smēķētāji mirst priekšlaicīgi.

Viņi mirst ātrāk nekā cilvēki, kuri nesmēķē un ievēro veselīga dzīvesveida ieteikumus. Īpaši bieži pāragri no dzīves aiziet vīrieši – pat 50, 55, 60 gadu vecumā, kaut arī varētu dzīvot līdz pat 70-80 gadiem.

Ir aprēķināts, ka katru gadu Latvija zaudē 2,5 miljardus eiro tieši cilvēku priekšlaicīgās mirstības dēļ. Ļaudis varētu strādāt un maksāt nodokļus, taču diemžēl smēķēšanas dēļ viņi mirst pārāk ātri.

Veselu smēķētāju nav!

Savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) pneimonoloģijas galvenais speciālists Alvils Krams, lūgts raksturot smēķēšanas kaitīgumu un ietekmi uz veselību, intervijā portālam TVNET saka: «Veselu smēķētāju nav!» ES dati liecina, ka smēķētāji nodzīvo vidēji 14 gadus īsāku mūžu un katrs otrais nomirst priekšlaicīgi.

Smēķētāji visbiežāk slimo ar plaušu, onkoloģiskajām, kā arī sirds-asinsvadu slimībām. «Praktiski jebkura plaušu slimība ir saistīta ar smēķēšanu.»

Uz jautājumu, vai smēķētājs noteikti saslims ar kādu no iepriekš minētajām slimībām, Krams atkārto: «No plaušu ārstu viedokļa nav veselu smēķētāju!

Visiem smēķētājiem ir iekaisums elpceļos.

Cits jautājums – kā tas izpaužas.»

Smaga atkarība

Ārsts norāda, ka daudzas cigaretēs un to dūmos esošās vielas ir toksiskas un kancerogēnas (vēzi izraisošas). Šīs vielas, kas ir ļoti augstās koncentrācijās, uzņemam ne tikai smēķējot, bet arī uzturoties piepīpētās telpās, automašīnās un citviet. Kaitīgās vielas nokļūst elpceļos, asins sistēmā, izraisot un veicinot dažādas kaites.

Vidēji smēķētājs pīpē aptuveni stundu dienā.

Smēķētājiem ir lielāks risks saslimt ar dažādām onkoloģiskām slimībām, it īpaši plaušu, mutes dobuma un balsenes vēzi. Plaušu vēzis vispār ir piektais izplatītākais nāves cēlonis pasaulē. Latvijā gada laikā no plaušu vēža nomirst aptuveni 1000 cilvēku.

Krams norādīja, ka divi ar pārtiku saindējušies Positivus apmeklētāji sabiedrībā raisa sašutumu, taču tas, ka katrā veikalā var brīvi nopirkt smagu atkarību izraisošas vielas, tiek uztverts normāli. Tas būtu jāmaina.