Eksperts: Krievijai noraidot ECT prasību «Jukos» lietā, zināmā mērā atvērta Pandoras lāde

Viņš skaidroja, ka šāds Krievijas lēmums ir precedents, zināmā mērā atvērta Pandoras lāde. Vienlaikus viņš sacīja, ka Krievija ik pa laikam dod precedentus. «Lai to [piemēram, ignorētu ECT lēmumus] darītu, jābūt līdzīgai uztverei kā Krievijai, te runa ir par pašpietiekamību, gan militārā, gan politiskā ziņā,» skaidroja Sprūds.

Krievijai jau kādu laiku nolēmusi, ka valsts lēmumi ir augstākstāvoši par ECT lēmumiem.

Tāpat Sprūds sacīja, ka ECT darbības efektivitāte ir tajā, ka citas valstis ir atzinušas, ka tās lēmumi valstīm ir saistoši.

Savukārt Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce nekomentēja Krievijas Konstitucionālās tiesas lēmumu, taču norādīja, ka ECT spriedumi visām valstīm ir juridiski saistoši un tur nav tālākas diskusijas.

«Valstij gan jāizmaksā kompensācijas, gan jāstrādā, lai novērstu tālākus pārkāpumus,» piebilda Līce.

Krievijas spriedumā teikts, ka lielas summas izmaksa akcionāriem, kas izvairījās no nodokļu nomaksas, ir pretrunā konstitucionālajiem vienlīdzības un godīguma principiem.

2014.gada jūlijā ECT nolēma, ka Krievijai ir jāmaksā bijušajiem naftas kompānijas «Jukos» akcionāriem gandrīz 1,9 miljardi eiro, uzskatot par nepamatotiem jaunā gadu tūkstoša sākumā «Jukos» noteiktos sodus par nodokļu normu pārkāpumiem. Savukārt Krievijas Konstitucionālā tiesa savā lēmumā norādīja, ka kompānijas izvairīšanās no nodokļu nomaksas «apdraudēja tiesiskus demokrātiskas sociālās valsts principus», un tai bija jāstrādā iedarbīgāk.

Krievija kompensāciju var izmaksāt tikai atsevišķiem bijušajiem «Jukos» akcionāriem, kas cietuši no kompānijas vadības rīcības, un kompensācijas izmaksa būtu tikai un vienīgi labās gribas izrādīšana, secināja Konstitucionālā tiesa.

Krievijas Tieslietu ministrija, kas ierosināja lietas izskatīšanu Konstitucionālajā tiesā, paudusi apmierinātību ar šādu lēmumu, lai gan vienlaikus tā solīja ļaunprātīgi neizmantot šo mehānismu attiecībā uz citiem ECT lēmumiem.

Savukārt Krievijas pārstāvis ECT paziņoja, ka atteikums izpildīt ECT lēmumu neradīs zaudējumus valsts īpašumam, jo ECT praksē nav pieņemta aktīvu arestēšana.

2015.gada jūlijā Krievijas Konstitucionālā tiesa nolēma, ka Krievijas likumiem ir priekšroka attiecībā pret ECT lēmumiem.

ECT lika Krievijas valstij atmaksāt «Jukos» akcionāriem 1,86 miljardus eiro, kas ietver sodu par nodokļu nesamaksāšanu, kas bija noteikts 2000. un 2001. gadā, ka arī atdot daļu no 7% nodevas, kas bija noteikta, saucot JUKOS valdi pie atbildības par pārkāpumiem, kas saistīti ar nodokļiem.

«Jukos» reiz bija lielākā Krievijas naftas kompānija, bet sabruka, kad 2003.gadā tika aizturēts tās vadītājs Mihails Hodorkovskis. Neilgi pirms tam Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija brīdinājis pieaugošo oligarhu slāni neiejaukties politikā.