/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/09/8448614t1h4f8e.jpg)
Stājies spēkā spriedums, ar ko noraidīta bijušās Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes prasība pret zvērinātu advokātu Romualdu Vonsoviču par goda un cieņas aizskārumu.
Stājas spēkā advokātam Vonsovičam labvēlīgs spriedums Dreimanes prasībā par nepatiesu ziņu atsaukšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā informēja Augstākās tiesas (AT) preses sekretāre Baiba Kataja, 6.janvārī AT Civillietu departaments ar rīcība sēdes lēmumu atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību Dreimanes prasībā pret Vonsoviču par nepatiesu ziņu atsaukšanu. Līdz ar to lietā stājas spēkā Zemgales apgabaltiesas spriedums, ar ko prasība noraidīta.
Šādu lēmumu departaments pieņēma, jo tiesnešu kolēģijai, izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.
Jau ziņots, ka pērn septembrī noraidīja Dreimanes prasību pret zvērinātu advokātu. Arī pirmās instances tiesa noraidīja bijušās Valsts kancelejas vadītājas prasību.
Jau vēstīts, ka Dreimane iesūdzēja advokātu Vonsoviču tiesā par viņas goda un cieņas aizskaršanu ar «apmelojumiem, kas pausti vēstulē Ministru prezidentei». Pēc Dreimanes domām, jebkuri apgalvojumi par amatpersonām ir vērtējami nopietni, tādēļ šādus apgalvojumus izteikušai personai ir jāuzņemas atbildība par saviem izteikumiem.
Dreimane uzskata, ka Vonsoviča vēstulē valdības vadītājai bija paustas nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas attiecībā uz viņas profesionālo darbību. Tas esot grāvis viņas 20 gadu ilgā darbā valsts pārvaldē gūto reputāciju. «Arī par visiem nākamajiem līdzīga rakstura nepatiesu, aizskarošu ziņu iesniegumiem vai publikācijām neklusēšu un vērsīšos tiesā,» solīja Dreimane.
Vonsoviča vēstule tapa laikā, kad Dreimanei tika anulēta pielaide valsts noslēpumam, tāpēc viņai amatu nācās atstāt, taču viņa ilgāku laiku konfliktēja ar atbildīgajām iestādēm, atsakoties doties uz tām.
Vonsovičs vēstulē premjerministrei rakstīja, ka viņu neapmierina Dreimanes sistemātiskā un ilgstoši apzinātā rīcība, kas, pēc viņa domām, grāva Latvijas valsts prestižu. Vēstulē advokāts pauda, ka Valsts kancelejas direktores rīcība, strīdoties ar tiesībsargājošajām iestādēm, valstij var radīt nevēlamas sekas.
Advokāts bija vērsies tiesā pret bijušo Valsts kancelejas vadītāju sakarā ar viņa vēstules Ministru prezidentei nopludināšanu. Tomēr Valsts kanceleja un advokāts panāca izlīgumu šajā strīdā.