Palīgā! Garkalnes novada iedzīvotāji gatavi cīņai par savu ielu

Iedzīvotāji lūdz palīdzību

Pagājušajā nedēļā TVNET saņēma lasītāja Oļega vēstuli. Viņš rakstīja: «Rakstu Jums Rīgas rajona Garkalnes novada ciema Sunīši Medņu ielas iedzīvotāju vārdā.

Mums blakus ir meža gabals, kas atvieno mājas Medņu ielā no purva.

Ja mežu izzāģē, rodas virkne problēmu gandrīz visu māju iedzīvotājiem.

Tostarp arī daļa no mājām sabrūk, jo mājas stāv kraujas malā un tās no purva šķir tikai neliels meža gabals.

Tieši to meža gabalu blakus esošā zemesgabala īpašnieks Mārtiņš pēkšņi nolēma izzāģēt. Pašvaldība neatļauj to darīt. Lai to izdarītu, ir nepieciešams to saskaņot ar būvvaldi un veikt zemes transformāciju, bet nekas tāds nebija izdarīts.

Bet, neskatoties uz to visu, mežzinis patvaļīgi deva atļauju VISA (!!!) meža izzāģēšanai. Iepriekšējais mežzinis, kurš strādāja līdz jaunajam gadam (ļoti ilgi strādāja šajā amatā), gadiem nedeva tādas atļaujas, taču

jauns mežzinis, kas atnāca uz šo darbu tikai šogad, uzreiz deva tādu atļauju.

Rodas tikai šaubas par mežziņa darbības atbilstību līkumam un par viņa interesi.

Meklē palīdzību dažādās vietās

Pagājušajā nedēļā Mārtiņš atveda tehniku un jau sāka darbus. Mēs bijām Garkalnes novada domē, kuri teica, ka tās darbības ir nelikumīgas, bet neko izdarīt nevar.

Saucām pašvaldības policiju, bet tie arī neko nevarēja vai negribēja darīt (mēs vēl ļoti ilgi pierunājām viņus, lai atbrauc). Mēs zvanījām uz Valsts meža dienestu, Valsts vides dienestu, Vides Valsts inspekciju, bet

neviens neko konkrētu tā arī neatbildēja, ko mums darīt un kā rīkoties, - visi sūtīja tālāk.

Zvanījām mežzinim, viņš, neko konkrēto neskaidrojot, tikai teica, ka viņš atļauj un viss. Un ka mēs neko vienalga nevarēsim izdarīt.
Ir sagatavota arī sūdzība prokuratūrā.

Mums ir pēdēja cerība tikai uz Jums, palīdziet, lūdzu, šo informāciju novadīt līdz augstākstāvošām amatpersonām un sacelt troksni sabiedrībā. Jo mums reāli palika ļoti maz laika, tuvākajā laikā mežu var jau izzāģēt un tas par novest pie neatgriezeniskām sekām.»

Piemin līdzīgu gadījumu

Oļegs arī informēja, ka sagatavots iesniegums virsmežniecībā. Tāpat plānots iesniegums KNAB.

Vēl pirms 10 gadiem zemesgabalam esot bijis aizsargājamās teritorijas statuss.

Pagājušajā nedēļā iedzīvotāji esot bijuši Garkalnes pagasta būvvaldē un būvinspektors Imants Birze esot apstiprinājis, ka šis zemesgabals nesaņēma būvatļauju, atļauju pārplānošanai, statusa izmaiņu utt.

«Par līdzīgo meža izciršanas piemēru tālu no mums iet nevajag: 200 m no šā zemesgabala (kur sākta priežu meža izciršana) 2016. gada vasarā jau bija izcirsts mežs, kur

uz tā paša zemesgabala īpašnieka 3 hektāriem palika stāvēt tikai 5(!!!) mirušas priedes!

Tas skats nav cilvēkiem ar vājiem nerviem, un zeme kā pēc kodolsprādziena! Teritorija tur pilnīgi pamesta, un mežs acīmredzami netiks atjaunots. Piegulošā ūdens pļavu teritorija un to ekosistēma būs neatgriezeniski iztraucēta ar tai sekojošu augsnes eroziju,» lasītāji rakstīja.

Apliecinājums koku ciršanai ir izsniegts jau pērn

Savukārt Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš TVNET sacīja, ka pēc lasītāju atsūtītajām fotogrāfijām izskatās, ka tā ir parasta plānota kopšanas cirte, nevis kailcirte, pret ko novads iestājas.

Viņš sacīja, ka parasti kopšanas cirtēm pašvaldība nelemj par kādu atļauju izsniegšanu - par to atbildīgs Valsts mežu dienests.

Bet mežzinis Atis Jakuška, atbildot uz TVNET jautājumu par koku ciršanu īpašumā ar kadastra Nr. 80600120099 Garkalnes novadā, paskaidroja, ka apliecinājums koku ciršanai ir izsniegts 2016. gadā.

«Es, mežzinis Atis Jakuška, amata pienākumus Garkalnes apgaitā pildu no 2017.gada 1.janvāra,

līdz ar to liela daļa informācijas jūsu rakstā ir nepatiesa un safabricēta un tā nav uzskatāma par patiesu,» viņš raksta.

Atbilstoši likumam

Jakuška norādīja, ka apliecinājums minētajā īpašumā ir izsniegts atbilstoši Meža likumam – ir sasniegts mežaudzes galvenās cirtes vecums un cirsmas platība ir mazāka par pieļaujamajiem 2 ha. Cirsmas attālums līdz Juglas upei ir vairāk nekā 500 m, un atbilstoši Aizsargjoslu likumam tā neatrodas upes aizsargjoslā. Atbilstoši Aizsargjoslu likumam cirsma arī neiekļaujas purva aizsargjoslā. Garkalnes novada dome ir apliecinājusi, ka nav nekādu iebildumu pret jebkādas cirtes veikšanu šajā īpašumā.

Balstoties uz vispusīgi izpētītiem apstākļiem, nav pamata domāt, ka ciršanas atļauja ir izsniegta pretlikumīgi, mežzinis rezumēja.

Mežzinis devis atļauju

Savukārt Valsts meža dienesta Mežsaimniecības daļas vadītājs Normunds Knēts TVNET pastāstīja, ka meža īpašnieks Mārtiņš Valsts meža dienestā iesniedza iesniegumu, kurā norādīja vēlmi veikt koku ciršanu. Valsts meža dienests akceptēja iesniegumu un pieņēma lēmumu par koku ciršanas atļauju jeb apliecinājumu koku ciršanai. Lēmumu pieņēma Valsts meža dienesta amatpersona – mežzinis.

Lēmumā paredzētais cirtes veids ir kailcirte 1,96 ha platībā.

8,75 ha ir visa īpašuma platība, nevis izcērtamā daļa.

Ciršanai paredzētajā platībā nav reģistrēti dabas vai vides apgrūtinājumi, kuri varētu ietekmēt vai ierobežot koku ciršanu.

Nav konstatēti ierobežojumi koku ciršanai

Knēts skaidroja, ka, analizējot pašvaldības saistošos noteikumus, kuri ir publiski pieejami, nav konstatēti ierobežojumi koku ciršanai. Teritorija atbilst saimnieciskajiem mežiem. Saimnieciskie meži ietver mežu teritorijas, kurās nav noteikti ierobežojumi saimnieciskai darbībai. To galvenais izmantošanas veids ir mežsaimniecība.

Saimniecisko mežu teritorijās atļauts izvietot un ierīkot:

• meža infrastruktūru;
• ar mežu uzturēšanu un pārvaldību saistītās būves;
• transporta infrastruktūras objektus;
• inženierapgādes tīklus un objektus;
• savvaļas dzīvnieku dārzus;
• ar sportu un rekreāciju saistītus objektus;
• labiekārtotas atpūtas un skatu vietas;
• tūrisma un dabas takas;
• velotrasi, slēpošanas trasi.

Kaimiņiem būs jāsamierinās

«Respektējot sašutušos kaimiņus, kuriem izjauks ierasto skatu pa logu un komforta līmeni, tomēr vēlos vērst uzmanību:

• Pašvaldība konkrētā teritorijā nav lēmusi par ierobežojumiem koku ciršanai;
• Katrs īpašnieks ir tiesīgs pieņemt lēmumus, ja tie ir tiesiski;
• Valsts institūcija, šajā gadījumā Valsts meža dienests, savos lēmumos var vadīties tikai pēc tiesiskām un nesošām normām;
• Problēma nav unikāla.»

  Diemžēl bieži iedzīvotāji citu īpašumu uztver kā savu komforta zonu un jūtas ļoti slikti, ja tā izrādās ilūzija.