/nginx/o/2018/07/09/8454108t1h0f7e.jpg)
Norvēģijas tiesa otrdien sāka izskatīt valsts apelāciju, ar kuru apstrīdēts zemākās instances spriedums par «necilvēcīgu izturēšanos» pret labējo ekstrēmistu Andersu Bēringu-Breivīku, kas notiesāts par masu slepkavību.
Sāk slepkavas Breivīka «necilvēcīgo» ieslodzījuma apstākļu atkārtotu izvērtēšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šobrīd 37 gadus vecais Breivīks, ierodoties īpaši iekārtotajā tiesas zālē Šīenas cietumā, žurnālistus sveica ar nacistu sveicienu, tāpat kā pagājušā gada aprīlī, kad viņa lietu izskatīja Oslo apgabala tiesa.
Kopš notiesāšanas par masu slepkavību pirms pieciem gadiem Breivīka ekstrēmistiskie uzskati ir vēl vairāk nostiprinājušies, sākoties tiesas sēdei, norādīja ģenerālprokurors Fredriks Sejersteds.
«Pirms [2011.gada] 22.jūlija Anderss Bērings-Breivīks bija Norvēģijas bīstamākais cilvēks. Ir grūti noteikt, cik bīstams viņš ir šodien, un vēl grūtāk noteikt, cik bīstams viņš būs rīt, nākamgad vai pēc desmit gadiem,» piebilda Sejersteds. «Taču viņa labējie uzskati ir nostiprinājušies. Viņš joprojām ir galēji labējs ekstrēmists.»
2011.gada 22.jūlijā Breivīks īstenoja divus asiņainus uzbrukumus. Vispirms viņš pie valdības ēkas Oslo uzspridzināja mīnu, nogalinot astoņus cilvēkus, bet pēc tam, pārģērbies policista uniformā, sarīkoja slaktiņu Ūteijas salā notiekošajā Darba partijas jaunatnes organizācijas vasaras nometnē, noslepkavojot 69 cilvēkus.
Tas ir smagākais noziegums, kas Norvēģijā pastrādāts kopš Otrā pasaules kara.
Breivīks vērsās tiesā pret valsti par ieslodzījuma apstākļiem, kas pārkāpjot viņa cilvēktiesības.
Pagājušā gada aprīlī Oslo apgabala tiesa atzina, ka Breivīka turēšana vieninieka kamerā pārkāpj ieslodzītā cilvēktiesības, kuras garantē Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3.pants.
Tomēr tiesa noraidīja Breivīka apgalvojumu, ka viņa korespondences kontrole esot privātās dzīves neaizskaramību garantējošā konvencijas 8.panta pārkāpums.
Breivīks apgalvoja, ka slepkavības pastrādājis tāpēc, ka vērsies pret valsts aizstāvēto multikulturālismu, un 2012.gada augustā viņam tika piespriests 21 gadu ilgs cietumsods, kas var tikt pagarināts, ja pēc šā termiņa viņš joprojām tiks atzīts par bīstamu.
Daudzi Breivīka ieslodzījuma apstākļus atzītu par visai patīkamiem. Viņa rīcībā ir trīs apvienotas kameras, kuru kopējā platība ir 30 kvadrātmetri. Viņam ir iespēja spēlēt videospēles un skatīties televīzijas pārraides. Šim nolūkam Breivīka lietošanā ir divi televizori.
Lai gan viņam ir arī dators, tam nav piekļuves tīmeklim.
Breivīks ir arī apgādāts ar vingrošanas trenažieriem, laikrakstiem un grāmatām.