Par spiegošanu aizturētais «Latvijas dzelzceļa» (LDz) darbinieks ir bijis «Saskaņas» biedrs un Afganistānas kara veterāns, un tieši saviem bijušajiem dienesta biedriem varētu būt sūtījis savākto informāciju, vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».
Par spiegošanu aizturētais bijis «Saskaņas» biedrs un informāciju sūtījis bijušajiem dienesta biedriem
Aizturētais Aleksandrs Krasnopjorovs veicis mērķtiecīgu un sistemātisku informācijas vākšanu, kas notikusi ilgstošā laika periodā. Viņš regulāri esot uzturējis kontaktus ar bijušajiem padomju armijas dienesta biedriem Krievijā, un, visticamāk, viņiem arī sūtītas ziņas par NATO kravām, kas ar dzelzceļa vagoniem sūtītas caur Jelgavu.
Krasnopjorovs strādājis LDz Jelgavas nodaļā par ceļu meistaru, vadījis iecirkni ar 15 darbiniekiem un atbildējis par sliežu uzturēšanu. LDz Jelgavas nodaļas vadītājs Aleksejs Konstantinovs pastāstījis, ka šobrīd aizturētais joprojām skaitās darbā, taču izšķiroša būšot tiesas sēde 16.janvārī, kad tiesa vēlreiz lemšot par viņa drošības līdzekli.
Aizturētā tiešais priekšnieks atminējies, ka pagājušajā gadā no Garkalnes caur Jelgavu uz Lietuvu braukuši vilcienu sastāvi ar kara tehniku, kas piesaistījuši daudzu apkārtējo uzmanību. «Kaļiņingradā viņam ir kaut kādi čomi. Tad viņš tiem esot sūtījis,» izteicies Konstantinovs. Pieminētie čomi Kaļiņingradā esot agrākie cīņu biedri no Afganistānas kara laikiem.
Pēc biedra Krasnopjorova apcietināšanas vietējā afgāņu biedrība vākusi līdzekļus, lai varētu tiesā prasīt viņa atbrīvošanu pret drošības naudu. Tiesa, pants, pēc kura iespējamais spiegs aizturēts, šādu iespēju neparedz.
Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets uzsvēris, ka Krasnopjorova darbība nav bijusi vien nevainīga bilžu uzņemšana: «Ja tiesa ir pieņēmusi lēmumu par personas paturēšanu apcietinājumā, tad tur nav runa par nevainīgu bilžu fotografēšanu un nosūtīšanu.»
«Ir jāsaprot, ka pašreizējos apstākļos, kad Krievija ir izvēlējusies konfrontācijas ceļu ar rietumu pasauli un NATO dalībvalstīm, izlūkošanas pasākumu īstenošana ir viena no tām lietām, kas ir Krievijas politiskās vadības dienas kārtībā. (..) Izlūkdienesti izmanto daudz un dažādas metodes informācijas iegūšanai, bet uzdrošināšos apgalvot, ka izlūkošanas pasākumu esence ir un paliks informācijas iegūšana no personām, iesaistot slepenajā sadarbībā cilvēkus, kuriem ir pieeja informācijai, kuri savām acīm redz, savām ausīm dzird, redz dokumentus un spēj mērķtiecīgi, sistemātiski iegūt informāciju, apkopot informāciju, nodot to saviem kuratoriem. Līdz ar to Krievijai ir pastiprināta interese veidot šeit aģentu tīklu, uzturēt aģentu tīklu, kas spēj sniegt apsteidzošo informāciju par visiem tiem jautājumiem, kas Krieviju operatīvi interesē mūsu valstī,» teicis Mežviets.
Drošības policija dažus pēdējos gadus pastiprināti uzraugot bijušo militārpersonu biedrības. Mežviets apliecinājis, ka agrāko militāristu kontakti ar biedriem Krievijā var tikt izmantoti, lai spiegotu Latvijā.
«Šiem cilvēkiem ir regulāri kontakti ar Krieviju, ar bijušajiem dienesta biedriem, kas dzīvo Krievijā. Krievijā šādām veterānu organizācijām ļoti raksturīga ir specdienestu klātbūtne. Darbojas bijušie specdienestu darbinieki vai esošie specdienestu darbinieki, ir specdienestu darbinieki, kas ir kuratori šīm organizācijām. Līdz ar to mūsu valsts piederīgie, dodoties uz Krieviju un piedaloties kaut kādos padomju militāro veterānu organizāciju organizētos pasākumos, pakļauj sevi arī pretizlūkošanas riskiem,» piebildis DP vadītājs.
Aizturētā Krasnopjorova advokāts Genādijs Ivankins nav vēlējies sniegt komentārus par lietu.
Savukārt vietējais «Saskaņas» līderis, Jelgavas domes deputāts Sergejs Stoļarovs pastāstījis, ka Krasnopjorovs partijā iestājies pēc viņa aicinājuma. Stoļerovs apgalvojis, ka Krasnopjorovs no partijas it kā atskaitīts jau rudenī par biedra naudas nemaksāšanu, taču neoficiāla informācija liecinot, ka partija aizturēto biedru vēl nav paguvusi izslēgt no savām rindām.