C hepatīta vīruss nav atklājies neviena no 25 asins donoru asinīm

LETA decembra vidū ziņoja, ka pēdējā gada laikā ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību VADC atklājis 25 donorus, kuriem bijis C hepatīts. Kā toreiz norādīja VADC vadītāja Iveta Ozoliņa, pastāv bažas, ka asins pārliešanas rezultātā inficējušies arī tie pacienti, kuriem šīs inficētās asinis pārlietas. Kopumā no šiem 25 donoriem 28 slimnīcām bija nodoti 195 asins komponenti. Pagaidām gan nav atklājies, ka kāds būtu inficējies ar C hepatītu asins pārliešanas laikā.

Kā stāstīja Šneiders, Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā ir veikts tests un nevienā no 25 donoru asins paraugiem netika konstatēts C hepatīta vīrusa serdes antigēns, tomēr piecos gadījumos apstiprinājušas antivielas. Atbilstoši infektologu paustajam viedoklim, antivielu pret C hepatītu atklāšana liecina tikai par to, ka cilvēks, kura asinīs tās konstatētas, ir kādreiz bijis kontaktā ar slimības ierosinātāju, skaidroja Šneiders.

Līdz ar to nepieciešams pārliecināties, vai asinīs nav arī pats vīruss. Šneiders norādīja, ka otru cilvēku var inficēt, pārlejot asinis, kurās ir vīruss, nevis antivielas, līdz ar to nevar apgalvot, ka pacients noteikti inficēsies, ja saņems asinis, kurās ir C hepatīta antivielas. Organisms var tikt galā ar vīrusu, tāpēc cilvēks ne vienmēr saslimst, tomēr viņa asinīs var uzrādīties pozitīvas antivielas.

Par šiem pieciem gadījumiem informēts arī Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Šneiders arī norādīja, ka VADC ziņojis slimnīcām par šiem 25 gadījumiem, jo, konstatējot neatbilstības, tiek pieņemts, ka noticis sliktākais no iespējamajiem variantiem.

Kā informēja Šneiders, VADC šobrīd norāda, ka masu medijiem sniegtā informācija par iespējamiem inficēšanās faktiem ir vērtējama kā vienpersoniska «Ozoliņas nepamatota rīcība, tādējādi maldinot sabiedrību, deklarējot neapstiprinātus un nepārbaudītus faktus, nepareizi tos interpretējot, rezultātā graujot VADC prestižu un radot neuzticību sabiedrībā, gan pacientu, gan ārstniecības personu vidū».

VM vērsies arī uzņēmums «Abott GmbH&Co KG», vēršot uzmanību, ka Ozoliņa ir sniegusi informāciju medijiem tādā veidā, kas nepamatoti diskreditē kompāniju. Lielākajā daļā Eiropas valstu un ASV aptuveni divas trešdaļas visu donoru asins un plazmas skrīnings tiek veikts, izmantojot «Abott» ražotās sistēmas. Un arī «Abott PRISM» sistēma, kāda iepriekš tika izmantota VADC, tiek uzskatīta par standartu attiecībā uz labas laboratorijas praksi, nodrošinot ļoti precīzus rezultātus, skaidroja Šneiders.

Jau ziņots, ka veselības ministre Anda Čakša no amata uz pārbaudes laiku atstādinājusi VADC direktori Ozoliņu saistībā ar pret viņu ierosināto disciplinārlietu. Disciplinārlieta pret VADC direktori Ozoliņu ierosināta par iespējamu amata pienākumu nekvalitatīvu pildīšanu.

Pārkāpumi VADC attiecībā uz kvalitatīvu asiņu sagatavošanu konstatēti jau iepriekš, bet nekas nav darīts, lai situāciju vērstu par labu, tā decembra vidū «LNT Ziņām» norādīja Čakša. Viņa gan vēl neapgalvoja, ka VADC vadītāja viņas uzticību jau zaudējusi.

«Šobrīd disciplinārlieta un izmeklēšana ir par to, lai nepieļautu, ka situācija var atkārtoties un ka pacientiem varētu rasties bažas, ka asinis, kas viņiem tiek pārlietas, nav tīras vai ir inficētas. Tas ir būtiski no sabiedrības drošības viedokļa,» skaidroja Čakša.

Ministre norādīja - visā procesā ir jāsaprot, kā var būt situācija, ka ir nobīdes no kvalitātes prasībām. «Arī iepriekšējā periodā ir bijuši pārkāpumi attiecībā uz kvalitāti, tāpēc ir būtiski izmeklēt,» piebilda Čakša. Viņa gan norādīja - nevienu nevar pasludināt par vainīgu, kamēr situācija nav noskaidrota.