Druviete: Ideja par RPIVA un LU apvienošanu apspriesta jau kopš 2004.gada

Druviete skaidroja, ka šī ideja pastāvējusi vēl viņas pirmajā periodā ministres amatā. «Šāda doma jau toreiz virmoja gaisā,» atzina Druviete, piebilstot, ka sabiedrībā jau ilgstoši pastāv uzskats, ka Latvijā ir pārāk daudz augstskolu.

Ņemot vērā, ka patlaban tiek pārskatīts arī budžeta studiju vietu skaits un sadalījums, kur pedagoģijas, izglītības un sporta virzienam ir lielākais budžeta vietu skaita samazinājums, Druvietes ieskatā Izglītības un zinātnes ministrijas nostāja saistībā ar RPIVA reorganizēšanu nav pārsteidzoša.

Druviete, uzsverot, ka viedokli pauž, abstrahējoties no sava amata LU un piebilda, ka kvalitatīvs studiju process nodrošināms sasaistē ar zinātni, kā arī raugoties no multidisciplinaritātes principa.

Bijusī nozares ministre atbalstīja lēmumu reorganizēt RPIVA, to pievienojot LU. «Tas ir pareizs lēmums, kas pieņemts pēdējā brīdī,» teica Druviete. Viņa uzsvēra, ka nav pamata teikt, ka šāds lēmums pieņemts slepeni un aiz iesaistīto pušu muguras.

Arī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) aģentūrai LETA uzvēra, ka jautājums par RPIVA reorganizāciju nav jauns un nopietni tiek diskutēts vismaz piecus gadus. «Jau 2013.gadā tika skatīts jautājums par RPIVA un LU institucionālu apvienošanu, lai novērstu studiju programmu dublēšanos,» skaidroja ministrijā. Tāpat sarunas par pārmaiņām, kas ir nepieciešamas augstākajā izglītībā, lai stiprinātu augstākās izglītības kvalitāti un konkurētspēju starp, IZM un RPIVA ir notikušas jau aizvadītajā gadā.

Ņemot vērā vakar IZM publiskoto informāciju par lēmumu reorganizēt RPIVA, ministrijā skaidroja, ka patlaban IZM ar šo informējusi sabiedrību, ka tiek sākts process, kuras mērķis ir stiprināt studiju programmu kvalitāti un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī novērstu studiju programmu dublēšanos.

IZM mērķis ir radīt vidi un apstākļus, lai ikvienam Latvijā būtu iespējas iegūt kvalitatīvu un konkurētspējīgu augstāko izglītību izvēlētajā jomā. IZM pašmērķis nav augstskolu skaits, bet gan kvalitatīvas un pieejamas studiju programmas, uzsvēra ministrijā.

Kā ziņots, IZM pieņēmusi lēmumu ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, to pievienojot LU. Kā aģentūrai LETA apstiprināja ministrijā, tas nepieciešams, lai veiktu resursu koncentrāciju un panāktu iespējami efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.

IZM skaidroja, ka augstākās izglītības iestāžu konsolidācija pašlaik ir Eiropā aktuāla prakse. Tās mērķis ir panākt efektīvu ierobežoto resursu izmantošanu, paaugstināt studiju un zinātniskās pētniecības kvalitāti un veicināt augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju.

IZM ieskatā ir jāveic nepieciešamo speciālistu sagatavošanas līdzsvarošana. Pedagoģijas studijas ir jākoncentrē tādās augstākās izglītības iestādēs, kas spēj nodrošināt augsta līmeņa zinātnisko bāzi, akadēmisko personālu un infrastruktūru visu mācību priekšmetu skolotāju studijām, pārliecināti IZM.

Konsolidācijas rezultātā netikšot radīti finansiāli zaudējumi studējošajiem, kā arī netiks ierobežotas viņu tiesības uz izglītību, jo par līdzšinējo studiju maksu viņi studijas varēs turpināt citās augstākās izglītības iestādēs. Studējošajiem tikšot nodrošināta iespēja turpināt studijas Latvijas Universitātē, kas īsteno visus akadēmijas īstenotos studiju virzienus, kā arī atbilstošajos studiju virzienos Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Banku augstskolā un Rīgas Tehniskajā universitātē.

Filiālēs studējošajiem tikšot dota iespēja turpināt studijas vai nu savam profilam atbilstošā programmā kādā no reģionālajām augstskolām - Liepājas Universitātē, Vidzemes Augstskolā, Daugavpils Universitātē, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, Ventspils Augstskolā, vai arī neklātienē LU, Banku augstskolā, Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledžā vai Rīgas Tehniskajā universitātē.

Reorganizāciju plānots pabeigt līdz 2017.gada augustam. Izmaiņas studiju procesā stāsies spēkā 2017./2018.akadēmiskajā gadā.

RPIVA ir IZM padotībā esoša valsts dibināta augstskola, kas dibināta 1994.gada 10.maijā. 2016./2017.akadēmiskajā gadā tajā ir 3514 studējošie. No kopējā studējošo skaita 565 jeb 16% studē par valsts budžeta līdzekļiem un 2949 jeb 81% - nepilna laika studijās par maksu. Akadēmijai ir astoņas filiāles dažādos Latvijas reģionos: Alūksnē, Bauskā, Cēsīs, Jēkabpilī, Kuldīgā, Madonā, Tukumā un Ventspilī. Filiālēs kopumā studē 998 nepilna laika studējošie.