Pazīstamā uzņēmēja, vairāku grāmatu autore Signe Meirāne publicējusi savas domas par valsts attieksmi pret uzņēmējiem. Viņa kritizē nodokļu sistēmu, kas norok ikvienu, kurš vēlas darīt. Viņa raksta: «Paldies, ka motivējat katru dienu domāt, ka varbūt tomēr jābrauc prom un kāda velna pēc ir jāatbalsta valsts, kas tevi uzskata par zagli un idiotu.»
Pazīstamā uzņēmēja Signe Meirāne publicē sašutuma pilnu «pateicības» vēstuli valstij
Meirāne Facebook raksta: «Paldies, VALSTS. Paldies, ka ļaujat mazākiem uzņēmumiem dzīvot. Paldies, ka atbalstāt tos, kas zog, un norājat tos, kas visu grib darīt godīgi.
Paldies par nodokļu sistēmu, kas norok ikvienu, kurš vēlas darīt. Paldies par nodokļu sistēmu, kurā nav drošības un garantijas, ka tas tā būs.
Paldies, ka jums visu vajag UZREIZ, bet paši atbildes dodat mēneša laikā.
Paldies, ka izdomājat, kā noslaukt naudu no ikviena mazāka, jo jāpiepilda gada budžets, bet aizmirstat par tiem, no kuriem tiešām budžetu varētu piepildīt.
Paldies, ka motivējat katru dienu domāt, ka varbūt tomēr jābrauc prom un kāda velna pēc ir jāatbalsta valsts, kas tevi uzskata par zagli un idiotu.
Paldies, ka radāt drošības sajūtu, ka bērniem te būs labi (nebūs, jo nav jau kur būt, ja nekas nav skaidrs).
Paldies, ka uzspļaujat saviem iedzīvotājiem.
Paldies, ka šantažējat.
Paldies, paldies, paldies.
Tik daudz pēdējos mēnešos ir nācies dzirdēt no mazajiem uzņēmējiem, cik valsts ir netaisna, cik ir nedroši, cik skumji, ka gribas ko darīt, bet nekas nesanāk, jo nevar saprast, vai ir jēga.
Tik daudz sanāk lasīt, kā čakarē mazos, lai tikai gada beigās budžets izskatās skaistāks.
Paldies, valsts, ka kārtējo reizi pierādi, ka tev nevar līdz galam uzticēties.
Es ilgi par šo domāju. Katru reizi, kad satiekos ar kādu, kurš par šo runā, un tie ir galvenokārt mazie uzņēmumi, kuri sabijušies, nesaprot, ko darīt.
Tie ir uzņēmumi, aiz kuru mugurām ir ģimenes, darbinieki ar ģimenēm, kas jāpabaro (kuri neceļo 10 reizes gadā, kuri savējos redz mazāk nekā gribētos un kuri vēl arvien tic labajam), cilvēki, kas varētu būt mūsu nākotne un kas vēl arvien tic, bet sāk šaubīties.
Tāpat kā es. Es esmu nelabojama optimiste, bet ir dienas, kurās man gribas pateikt nafig. Tieši tā, nafig. Skumīgi.
Pašai savā un daudzi citu vārdā, kuri cīnās ar labu ideju, bet nespēj to īstenot, jo tevi vispirms nodīrās pliku un tikai tad ļaus darīt kaut ko. Tad, kad tev jau būs zudušas visas cerības.
Jo kas tad ir tas, kurš ir mazāks. Nekas. Tā mēs tālu netiksim. Netiksim. Nekad.»
Dažādi viedokļi
Meirānes ieraksts rosinājis diskusiju par valsts atbalstu uzņēmējiem. Daļa cilvēku norāda, ka par valsts attieksmi pret uzņēmējiem ir jārunā, lai situāciju mainītu. Citi piekrīt, ka mazajiem uzņēmējiem Latvijā ir daudz prasību, tāpēc ir sarežģīti strādāt.