Šajā svētku laikā portāls TVNET saņēma vēstuli no lasītāja Miķeļa. Viņš dalās savā pieredzē par dzīvi un sajūtām Anglijā.
Kā sprīdīši ar ģimeni devāmies uz Angliju
Miķelis rakstīja: "Mums katram ir savs stāsts, bet šoreiz vēlos stāstīt par sevi. Mani sauc Miķelis. Dzimis un audzis esmu Latvijā, vienā no Rīgas zaļākajiem rajoniem - Pārdaugavā. Esmu dzimis aktiera Jura un tiesu darbinieces Ainas Gornavu ģimenē.
No bērnu dienām esmu bijis Latvijas patriots. Esmu bijis jaunsargs un arī zemessargs, kā arī dienējis Latvijas armijā.
Esmu strādājis un mīlējis Latviju līdz pat sirds dziļumiem.
No astoņpadsmit gadu vecuma strādaju Dailes teātrī. No bērnu dienām esmu mīlējis teātri un visu, kas ar to saistīts...
Bet diemžēl pienāca dienas, kad bija jādodas prom no dzimtenes. Kā sprīdīši ar ģimeni devāmies uz Angliju. Sākums bija smags, un zuda pat cerība, bet tas jau ir pavisam cits stāsts, ko jau esmu izklāstījis savā dokumentālajā filmā «Mans Anglijas ceļš».
Ir lietas, kuras ir mainījušās. Vairs nestrādāju Recycling center. Esmu ticis sava mīļotajā darbā teātrī. Darbojos kā Stage Manager.
Visus šos gadus dzīvojot Anglijā, biju dvēseles meklējumos...
Lai aizpildītu šo plaisu sirdī, filmēju un fotografēju. Šobrīd, strādājot teātrī, esmu iepazinis daudz jaunu un interesantu cilvēku.
Teātra īpašnieks Mr.Colin Matthews ir ļoti atsaucīgs cilvēks. Šī ir neatkārtojama pieredze. Vēlētos pateikt lielu paldies onkulim Evaldam Lazdiņam, kura iespaidots, es sāku nodarboties ar fotogrāfiju. Tieši viņa bildes man lika paņemt rokā kameru un sākt bildēt.
Fotografējot es aizmirstu par visu, kas man ir apkārt, par visām ligām un likstām.
Esot tur ārā ar kameru, mani pārņem iekšējais siltums. Redzot saules starus sildām zemi. Vai, jūrai bangojot, tiek skaloti krasti. Mežmalā, kur dzirdi putnus dziedam, es fotografēju...
Bildējot cilvēku, es mēģinu atrast cilvēka būtību, viņa skaistumu, individualitāti. Man patīk, ka fotografējot rodas stāsts... Un vēlāk, caurskatot bildes, tas aizved mūs atpakaļ šajā dzīves notikumā.
Brīžiem pārņem skumjas, ka nav iespējas dzīvot Latvijā un fotografēt tur.
Ir žēl, ka maniem bērniem nav iespējas skriet pa Latvijas ārēm, baudīt stindzinošas ziemas aukstumu, vasaras tveici un putekļainos ceļus.
Ir žēl!!! Un mana dvēsele vienmēr paliks Latvijā.
Tā nu es dzīvoju ar ģimeni tālumā, bet, kas būs tālāk, to jau nezina neviens.
Jādzīvo vien ir un jāpriecājas par to, kas mums ir. 2016.gada izskaņā vēlos novēlēt visiem Latvijas iedzīvotājiem veselību un izturību!"
Ja arī Tu vēlies dalīties savā pieredzē, dzīvojot ārpus Latvijas, raksti uz e-pasta adresi lasitaji@tvnet.lv!