Trešdaļa reemigrantu pēc atgriešanās vīlušies un gatavi atkal doties prom

Reemigranti nereti nespēj Latvijā atrast piemērotu darbu ar vēlamo algu, izjūt darba devēju nelabvēlīgu attieksmi, tostarp aplokšņu algas, piedzīvo problēmas ar mājokļa atrašanu, bērnu integrāciju skolā un citiem aspektiem - par to liecina Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra jaunākā aptauja, ceturtdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Daudziem ārzemēs ir palikuši kontaktu tīkli, pat mājoklis, «haltūras» tipa darbs. Aptaujā redzam, ka daudzi šo saikni ar ārzemēm vēl ir saglabājuši. Viņiem nav grūti vienā brīdī sapakot somas un aizbraukt atkal,» skaidroja LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa.

Pēc atgriešanās Latvijā reemigranti meklē darbu, kur algā pēc nodokļu nomaksas paliek vismaz tūkstotis eiro,

lai saglabātu līdzvērtīgu ienākumu apjomu kā ārzemēs. Tomēr lielākajai daļai tas neizdodas.

«Mēs redzam to, ka daudziem finansiāli ir grūtības Latvijā. Iespējams, tais saistīts ar to, ka pierasts pie cita dzīves līmeņa,» vērtēja Mieriņa.

Negatīvas sekas izjūt tie, kas reiz Latvijā strādāja kvalificētu darbu, bija profesionāļi, bet ārzemēs emigrācijā ilgstoši strādāja mazkvalificētos amatos.

Šajā laikā viņi ir izkrituši no aprites. Taču ir liela daļa arī tādu, kas ārzemēs profesionāli bagātinājušies savā jomā.

Atbraukušie arī min, ka viņiem bijušas grūtības pierast pie atšķirīgas darba kultūras. Viņi pieraduši pie jauniem darba modeļiem, pieraduši pie cita veida, kā strādāt, bet te saskaras ar pretestību - te lietas notiek citādāk.

Reemigranti ir ar lielu uzņēmējdarbības potenciālu.

Pētījums rāda, ka 20% domā par savu uzņēmumu, jo dzīvošana ārzemēs devusi drosmi.

Aptaujā piedalījās arī «Edurio» īpašnieks Ernests Jenavs, kurš pēc mācībām un darba Londonā un Mančestrā nodibinājis Latvijā strauji augšu informācijas tehnoloģiju uzņēmumu.

«Cilvēki, kas atgriežas no dažādām pasaules malām atpakaļ, mums ārkārtīgi uzlabo šo iespēju izprast, kā domā mūsu klienti Amerikā, Kanādā vai jebkur citur,» komentēja Jenavs. Viņš pats

kā reemigrants apzinās ārzemju latviešu zināšanu un prasmju vērtību, tāpēc savā uzņēmumā apzināti nodarbinājis citus reemigrantus.

«Tuvu puse komandas pavadījusi laiku ārzemēs. Manuprāt, tas pienes ļoti unikālu pieredzi un skatu. Tai skaitā divi komandas dalībnieki ir otrās un trešās paaudzes latvieši, auguši diasporas ģimenē, un tas kopā padara mūs par komandu, kas spēj domāt par globāliem tirgiem,» uzskata Jenavs.

Taču šo zināšanu potenciālu Latvijas darba tirgū plaši nenovērtē. Vakanču portāla «CV-Online» eksperts Kaspars Kotāns stāsta - meklējot jaunus darbiniekus, uzņēmēji speciāli nemeklē kandidātus reemigrantu vidū.

«Nav svarīgi, kurā valstī un cik ilgi tur dzīvojis. Protams, jebkura papildu lieta, piemēram, cilvēks strādājis multikulturālā vidē, ir papildu svešvalodas zināšanas, bet tie ir tikai kā plusi, bet primārā lieta ir kompetence, ko cilvēks var dot potenciālajam darba devējam,» stāstīja «CV-Online Latvia» Personāla atlases nodaļas vadītājs Kotāns.

LU Migrācijas un diasporas pētījumu centra jaunākā aptauja rāda, ka

visvairāk reemigrantu ārzemēs gūtās zināšanas novērtē darba devēji finanšu sfērā, bet vismazāk vai nemaz - būvniecībā.

Kopumā, lai arī tautiešu atgriešanās no emigrācijas notiek, apmērs nebūt nav sasniedzis Reemigrācijas plānā sākotnēji izvirzīto mērķi - mājās sasaukt 80 000-100 000 cilvēku. Taču tieši šogad arī beigsies Ekonomikas ministrijas izstrādātais Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns, bet jauna plāna nebūs.

Trīs gados dažādām aktivitātēm iztērēts pusotrs miljons eiro, tostarp šogad - 607 800 eiro. Taču emigranti, piemēram, Lielbritānijā plaši kritizējuši Reemigrācijas plāna lietderību.

Kā viens no lielākajiem trūkumiem tiek minēta nespēja īstenot plānā iecerēto vienas pieturas aģentūras izveidi jeb vietu, kurā pēc atgriešanās Latvijā varētu nokārtot visus dokumentus. Tāpat kusli veicies ar sistēmas izveidi savest emigrantus kopā ar darba devējiem Latvijā.