CVK varētu lūgt atzinumus drošības iestādēm, lai izvērtētu, vai kāds deputātu kandidāts apdraud Latviju

Lai arī Satversmes tiesa (ST) neatcēla aizliegumu kandidēt Saeimas vēlēšanās personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās noteiktās padomju organizācijās, tā arī uzsvēra, ka likumā ir ietverts mehānisms, kas ļauj katru gadījumu izvērtēt individuāli un pārliecināties par to, vai uz personu ir attiecināms apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums kandidēt parlamenta vēlēšanās. Pārbaudot pieteikto kandidātu, CVK jāpārliecinās ne tikai par to, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēta personas aktīva darbība apstrīdētajā normā minētajās organizācijās, bet arī par to, vai persona ar savu rīcību vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus, atzīmēja ST.

CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa aģentūru LETA informēja, ka komisija vēl iepazīstas ar spriedumu, tas nav ticis pārrunāts CVK sēdē, līdz ar to viedoklis šajā jautājumā nav ticis formulēts.

To, kā piemērot ST spriedumu, ja par kandidātu tiks pieteikta persona, kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies pretvalstiskās organizācijās, CVK lems, šādai situācijai iestājoties, skaidroja Bērziņa. Lēmumus pieņem ar piecu balsu vairākumu, un pašlaik nevar izslēgt situāciju, ka Centrālā vēlēšanu komisija varētu lūgt papildus atzinumus drošības iestādēm, lai izvērtētu, vai attiecīgā kandidāta rīcība joprojām, arī 2018.gadā, apdraud Latvijas valsti un tās demokrātisko iekārtu.

Tajā pašā laikā kandidātu sarakstu pieņemšanā un sākotnējās kandidātu pārbaudēs nekādu izmaiņu nebūs, norādīja CVK pārstāve. Pieņemot un reģistrējot kandidātu sarakstus, komisija rīkosies tā, kā nosaka Saeimas vēlēšanu likums. Pieņemot sarakstu, tiks pārbaudīts, vai ir iesniegti visi Saeimas vēlēšanu likumā minētie dokumenti - kandidātu saraksts, priekšvēlēšanu programma, ziņas par kandidātiem un vai šie dokumenti ir noformēti atbilstoši likuma prasībām, piemēram, ir parakstīti.

Tāpat, pirms saraksta reģistrēšanas CVK pārliecināsies, ka partija vai partiju apvienībā esošās partijas ir reģistrētas Uzņēmumu reģistrā, ir dibinātas vismaz gadu pirms vēlēšanām un ka tajās ir nepieciešamais biedru skaits - 500 biedru.

Sarakstā pieteikto kandidātu atbilstība vēlēšanu likumā noteiktajām prasībām tiks vērtēta pēc saraksta reģistrēšanas. Tāpat kā līdz šim, pēc tam, kad saraksts būs reģistrēts CVK sēdē, tas tiks nosūtīts pārbaudēm Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centram, Totalitārisma seku dokumentēšanas centram un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. IeM Informācijas centrs pārbaudīs kandidātu sodāmību, Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs – kandidāta darbošanos pretvalstiskās organizācijās, tai skaitā pēc 1991.gada 13.janvāra, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde - to, vai sarakstā iekļautie kandidāti ir Latvijas pilsoņi, kas sasnieguši 21 gada vecumu, norādīja Bērziņa.

Saņemot no šīm iestādēm izziņu vai tiesas spriedumu, kas liecinās, ka uz kandidātu attiecināms kāds no Saeimas vēlēšanu likumā iekļautajiem kandidēšanas aizliegumiem, CVK lems par kandidātu svītrošanu no saraksta.

Kā ziņots, partija «Latvijas Krievu savienība» (LKS) tomēr virzīs šī politiskā spēka līderi Tatjanu Ždanoku kā pirmo numuru parlamenta vēlēšanu sarakstā Vidzemē, aģentūru LETA informēja LKS.

LKS paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauž, ka ST lēmumā nav ietverts «kategorisks aizliegums», līdz ar to CVK būs jālemj, vai atstāt Ždanoku vēlēšanu sarakstā.

Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins būs saraksta līderis Rīgā, kā arī partijas premjera kandidāts, Zemgalē LKS saraksta līdere būs Aizkraukles novada domes deputāte Ludmila Ušakova, Latgalē - LKS valdes locekle Jevgēņija Krjukova, bet Kurzemē - Elita Kosaka.

LKS arī informē, ka otrajā vietā Rīgas sarakstā būs Irina Bobkova, bet tālāk Aleksandrs Kuzmins, Aleksandrs Filejs, kādreizējais Rīgas domes un Saeimas deputāts Jakovs Pliners, bijušais Saeimas deputāts Vladimirs Buzajevs, bijusī Rīgas domes deputāte Natālija Jolkina, LKS valdes loceklis Aleksandrs Gamaļejevs, Dmitrijs Šandibins, kā arī kādreizējais «Saskaņas» politiķis Dmitrijs Sisoļatins.

Kā ziņots, ST ir atzinusi, ka Saeimas vēlēšanu likuma norma, kas liedz kandidēt Saeimas vēlēšanās personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās noteiktās padomju organizācijās, «atbilstoši to interpretējot», atbilst Satversmei, aģentūrai LETA pavēstīja ST pārstāve Ketija Strazda.

Lieta tika ierosināta pēc Ždanokas sūdzības par Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajiem vēlēšanu tiesību ierobežojumiem padomju komunistu aktīvistiem. Ždanoka pēc 1991.gada 13.janvāra ir darbojusies kompartijā, tāpēc vēlēšanu likums viņai liedz piedalīties Saeimas vēlēšanās.