ES samitā pieņemto lēmumu īstenošana varētu prasīt divus gadus (4)

Pēc deputāta domām, vērtējot samitā panāktās vienošanās no Latvijas skatu punkta, pozitīvi ir tas, ka

vairs netiks īstenota piespiedu migrantu pārdale.

«Svarīgi arī ir tas, ka ir atzīts, ka jādomā par aktīvāku politiku trešajās valstīs un labāku robežas kontroli. Varam optimistiski uzskatīt, ka panāktie lēmumi ir labi,» teica Pabriks.

Taujāts, vai Latvijai būtu jāizrāda iniciatīva un valstī par bloka līdzekļiem jāizveido finansētus «kontrolētos centrus», kuros tiktu izskatīti Vidusjūrā izglābto migrantu patvēruma pieprasījumi, deputāts vērsa uzmanību, ka pieteikumu izskatīšana vairāk tomēr ir saistīta ar trešajām vai ES robežvalstīm, tādēļ politiķis nesaskata nepieciešamību Latvijas aktīvai dalībai šāda centra izveidē.

«Lielākā problēma ir tā, ka migrantu pieteikšanās legālā veidā var notikt caur dalībvalstu vēstniecībām. Latvijai šajos reģionos Āfrikā, no kurienes nāk migranti nāk, vēstniecība nav. Tad ir jautājums, vai ES pārstāvniecībās varētu notikt šāda pieteikšanās, un tas līdz šim nav atrisināts jautājums. Ir pāragri spriest, kādas iniciatīvas Latvija pašreiz var uzsākt. Tas vēl būs jālemj diskusijās ar ES augsto pārstāvi ārlietu un drošības jautājumos Federiku Mogerīni un dalībvalstīm, kuras šajos reģionos ir pārstāvētas,» teica Pabriks.

Eiroparlamentārietis skaidroja, ka EP deputāti Eiropadomes vienošanos uztver dažādi, proti, «kreisie» uzskata, ka tā ir atkāpšanās no sākotnējiem principiem 2015.gadā, bet citi uzskata, ka nepieciešami papildus pasākumi migrācijas politikā, līdz ar to ir apmierināti ar panāktajām vienošanām. Eiropadome lielā mērā pielikusi punktu debatēm par to, ka centralizēti no Briseles notiks piespiedu bēgļu pārdale, un

jautājums par piespiedu pārdali vairs nav dienaskārtībā,

sacīja politiķis.

«Pieņemtie lēmumi ir solis pareizā virzienā, bet ir tas ir, maigi sakot, nedaudz novēlots. Lēmumi palīdz sākt risināt problēmas, kas radās līdz 2015.gadam un pēc.

ES samits bija arī mēģinājums glābt Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kas daļēji arī tika panākts.

Krīze Vācijā sājā jautājumā gan turpinās, bet vismaz ir iezīmēts virziens, kas Merkelei ļāva mājās pateikt, ka viņa ir panākusi vismaz kaut kādu eiropeisku risinājumu migrācijas jautājumos,» sacīja politiķis.

EP deputāts pozitīvi vērtēja lēmumu, ka tiks pastiprināts finansējums un notiks daudz ātrāka attīstība ārējai robežai jeb ES robežapsardzības aģentūrai «Frontex». Ja ārējā robeža kļūst spēcīgāka un tiek labāk kontrolēta, iespējams runāt par Šengenas zonas veiksmīgu saglabāšanu, uzsvēra Pabriks. Pozitīvs esot lēmums arī par pieteikumu izskatīšanas centru izveidi ES iekšienē un ārpus ES. Tāpat būtiski, ka panākta vienošanās par lielāku palīdzību un politikas īstenošanu migrācijas izcelsmes valstīs, teica politiķis.

Pēc Pabrika domām, katrai valstij būs svarīgi parādīt, kādā veidā tās var ātrāk sūtīt atpakaļ tos migrantus, kas nekvalificējas uzņemšanai, un Vācijai, Francijai un arī citām valstīm šajā jautājumā ir daudz ko darīt.

Jau vēstīts, ka Eiropadomē jūnija beigās tika panākta vienošanās, kas paredz, ka ES valstis pēc brīvprātības principa izveidos par bloka līdzekļiem finansētus «kontrolētos centrus», kuros tiks izskatīti Vidusjūrā izglābto migrantu patvēruma pieprasījumi. Tie migranti, kuri atbildīs patvēruma piešķiršanas kritērijiem, tiks nosūtīti uz ES dalībvalstīm, kas būs gatavas viņus brīvprātīgi uzņemt. Francija bija ierosinājusi šos centrus nosaukt par «slēgtajiem centriem», taču tika nolemts tiem dot nosaukumu «kontrolētie centri».

Vēl ES līderi vienojušies, ka tiks pētītas iespējas «reģionālajās izkāpšanas platformās» izskatīt migrantu patvēruma pieprasījumus, vēl pirms viņi ir sasnieguši ES. Paredzams, ka šādas «platformas» atrastos Ziemeļāfrikas valstīs. Maroka gan paziņojusi, ka nepiekritīs šādas «platformas» izveidošanai savā teritorijā. Vairākās ES valstīs ir paustas šaubas par šādas idejas atbilstību starptautiskajām tiesību normām.

ES līderi paziņojumā arī norādījuši, ka bloka valstīm jāveic visi likumdošanas un administratīvie pasākumi, lai nepieļautu, ka migranti, kas uzņemti vienā ES valstī, dodas uz citu bloka valsti.

Tikmēr Merkele krīzes sarunās pirmdien panāca vienošanos imigrācijas jautājumos ar Bavārijas māsaspartijas Kristīgi sociālās savienības (CSU) līderi Horstu Zēhoferu, atrisinot nesaskaņas, kas apdraudēja valdības pastāvēšanu. Tomēr trešā valdošās koalīcijas partnere Sociāldemokrātiskās partija (SPD) nepiekrita, ka uz Vācijas dienvidu robežas tiktu izveidoti tranzīta centri, lai apturētu to nelegālo imigrantu ieplūšanu Vācijā, kas kā patvēruma meklētāji jau reģistrējušies kādā citā ES dalībvalstī. Šādu centru izveidi paredzēja Merkeles un Zēhofera vienošanās.

Zēhofers teica, ka līdz gada beigām tiks izstrādāts un valdībā apstiprināts jauns imigrācijas likumprojekts. Līdz ar to būs izpildīta viena no būtiskākajām SPD prasībām. Savukārt SPD līdere Andrea Nālesa žurnālistiem sacīja, ka «nebūs vienpusējas rīcības». CDU un SPD strīdā par imigrāciju uzsvēra, ka jebkādas izmaiņas patvēruma politikā jākoordinē ar ES.

Nālesa pavēstīja, ka tiks paātrināta patvēruma lūgumu izskatīšana saskaņā ar tā dēvēto Dublinas sistēmu, kas paredz, ka patvērums jāpieprasa tajā ES valstī, kurā persona ieradusies vispirms.

Ceturtdienas vakarā panāktā partiju vienošanās paredz, ka Vācija uz Austrijas robežas vienpusēji neatraidīs tos imigrantus, kuri iepriekš reģistrēti kādā citā ES dalībvalstī. Šādi imigranti ar lidmašīnu tiks nogādāti tajā ES valstī, kurā viņi ir reģistrēti, ar nosacījumu, ka ar šo valsti iepriekš būs panākta divpusēja vienošanās, teica Nālesa.