Pretrunīgo politisko notikumu gads

Koalīcijas nespēja vienoties par nodokļu politiku

Viens no sarežģītākajiem jautājumiem, kuriem šogad līdzi sekoja liela daļa sabiedrības, parādot, ka arī ekonomika ļaudis tomēr interesē, bija nodokļu politikas jautājumi, tostarp mikrouzņēmuma nodokļa nākotne.

Sabiedrību un mazos uzņēmējus nomāca politiķu nespēja vienoties par to, kādi nodokļi viņiem būs jāmaksā, pamostoties nākamā gada janvārī.

23.novembrī pie Saeimas notika protests pret mikrouzņēmuma nodokļa atcelšanu. Aktīvisti norādīja - nodokļa atcelšana nozīmētu to, ka mazie uzņēmumi tiks slēgti vai arī nebūs iespējams izmaksāt darbiniekiem algas. Plaši iebildumi bija arī pret minimālajām sociālajām iemaksām, jo tas nozīmētu, ka nodoklis ir jāmaksā pat tad, ja uzņēmumam ienākumu nav.

Nodokļu politikas apstiprināšanas ceļš bija asiem pagriezieniem pilns, arī neskaitot iepriekš minēto protestu. Prezidents Raimonds Vējonis paspēja atdot otrreizējai caurlūkošanai jau pieņemtus grozījumus Mikrouzņēmuma likumā, norādot, ka deputāti pieņēmuši lēmumu, nerēķinoties ar sabiedrību un uzņēmējiem. Pēc tam prezidents arī kritizēja koalīcijas nespēju vienoties par risinājumu, norādot, ka nodokļu jautājumā ir «savārīta kārtīga putra».

Mikrouzņēmuma nodoklis nākamgad būs 15%, bet mazie uzņēmumi, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 7000 eiro, gadu varēs maksāt nodokli 12% apmērā.

Budžeta pieņemšanas šovs

Šā gada 23.novembrī sabiedrības uzmanību no ikgadējās «Spēlmaņu nakts» balvas pasniegšanas ceremonijas novērsa kāds cits šovs - 2017.gada budžeta pieņemšana. Aptuveni 20 stundu garumā deputāti diskutēja par valsts budžetu, to pieņemot ap četriem rītā.

Budžetā plānotie ieņēmumi ir lielāki nekā 8 miljardi eiro, savukārt izdevumi - ap 8,4 miljardiem eiro. Par budžeta apstiprināšanu balsoja 59 koalīcijas parlamentārieši, bet pret bija 36 opozīcijas deputāti.

Sēde sākās 23.novembrī plkst.9 no rīta, bet to aizkavēja opozīcijas deputātu aicinājums balsot par ļoti daudziem priekšlikumiem. Deputāti arī vairākas reizes noraidīja ierosinājumu sēdi turpināt nākamajā dienā.

Sēdes laikā īpaši izcēlās deputāts Valdis Kalnozols, kuram debatēs tika aizrādīta novirzīšanās no tēmas un visbeidzot arī izslēgts mikrofons. Savukārt sociālajos tīklos vēlāk klejoja fotogrāfija, kurā deputāts redzams, guļot uz galda.

Pēc budžeta pieņemšanas naktī sabiedrībā izskanēja neizpratne par deputātu «cītīgo darbu», dažiem arī sliecoties domāt, ka nakts tumsā «valsts ir apzagta». Iemesls tam bija arī karstās diskusijas, kas norisinājās par aptuveni 20 miljonu eiro atvēlēšanu dažādiem Saeimas deputātu priekšlikumiem.

VID un KNAB vadītāja meklēšana

Šajā gadā sekojām divu nozīmīgu valsts iestāžu vadītāju meklējumiem. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja meklējumi pēc Ināras Pētersones aiziešanas no amata vasarā ilga aptuveni piecus mēnešus, savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja atrašanai tuvāko laiku sola nākamā gada februārī.

Izskanējušas diskusijas par pārāk augstām prasībām kandidātiem, kā arī pārāk zemu atalgojumu valsts sektorā strādājošajiem. Abus amata konkursus ir pavadījuši skandāli gan ar nopludinātiem rezultātiem, gan «skeletiem skapī».

VID vadītāja meklējumi jūnijā aprāvās, konkursam noslēdzoties bez rezultāta. Pēc tam finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola dienesta vadītāju mēģināja atrast neformālās sarunās, izraugoties Valsts vides dienesta ģenerāldirektori Ingu Koļegovu. Viņa gan savu kandidatūru atsauca, jo izrādījās, ka VID amata kandidāte savā deklarācijā nav norādījusi pilnīgu informāciju par darījumiem lielā apmērā. Pati Koļegova uzsvēra, ka nepilnības deklarācijā, kas saisītas ar viņas brāļa biznesu, nav bijis galvenais iemesls pretestībai, ar kuru viņai nācās saskarties, kandidējot uz amatu. Pret Koļegovas kandidatūru stingri iebilda partijas «Vienotība» pārstāvji.

Nākamajā VID vadītāja amata konkursā, kurā pretendentus vētīja arī personālatlases kompānijas speciālisti, amatam tika izraudzīta Ilze Cīrule, kura iepriekš pieredzi guvusi apdrošināšanas kompānijās. Kopumā konkursā tika saņemti 19 pieteikumi. Cīrule VID vadītāja amatā stājās 14.novembrī.

Neveiksmīgi ir sākusies arī KNAB vadītāja meklēšana. Tā kā 14.novembrī beidzās pašreizējā biroja vadītāja Jaroslava Streļčenoka pilnvaras, tika izsludināts konkurss uz vakanci, kas tāpat kā VID vadītāja amata konkurss noslēdzās bez rezultāta. Amatpersonas bija neizpratnē par to, ka konkursu neizturēja arī Streļčenoks, kurš bija pieteicies uz amatu. Māris Kučinskis nemācēja atbildēt uz žurnālistu uzdotajiem jautājumiem par to, kā Streļčenoks varējis vadīt KNAB, ja izkritis konkursā.

Trukšņa nemirstība

Ja tiktu izvirzīts gada nemirstīgais politiķis, šo balvu iegūtu Jūrmalas mērs Gatis Truksnis. Viņš savā krēslā pārdzīvojis ne vienu vien vētru, bet šogad politiķis ticis atsaukts no amata un pēc tam atkal ievēlēts pilsētas vadītāja amatā. Turklāt starp abiem notikumiem nebija pagājis pat mēnesis.

Par Trukšņa atcelšanu dome nobalsoja 13.oktobrī, vienojoties, ka Jūrmalu nevar vadīt amatpersona, kura iesaistīta KNAB izmeklētā krimināllietā. Truksnim piemērots aizdomās turamā statuss krimināllietā par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā. Viņam aizliegts tikties ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani, kā arī ar vēl diviem kriminālprocesā iesaistītajiem - uzņēmēju Jūliju Krūmiņu un savulaik ar partiju «No sirds Latvijai» saistīto Jorenu Raitumu. KNAB aizliedzis Truksnim apmeklēt arī ZZS biroju.

Apsūdzība Truksnim netraucēja atkārtoti kandidēt uz Jūrmalas mēra amatu un 4.novembrī tikt ievēlētam - par Trukšņa apstiprināšanu nobalsoja septiņi ZZS un viena «Saskaņas centra» deputāte.

Tajā pašā laikā Latvijas Zaļās partijas (LZP) valde pieņēma lēmumi Truksni izslēgt no partijas, norādot, ka politiķim vajadzēja atteikties no kandidēšanas.

Kaimiņa partijas dibināšana un šķelšanās

Kolorītais deputāts Artuss Kaimiņš saviem vēlētājiem šogad vēlējās pierādīt, ka ir gatavs cīnīties par viņu tiesībām, un dibināja savu partiju «Kam pieder valsts?» jeb «KPV LV».

Savā uzrunā teju 400 sanākušajiem topošajiem partijas biedriem Kaimiņš pauda, ka ir nepieciešams «slēgt jaunu līgumu starp nodokļu maksātājiem un valsti». Viņš klātesošos uzmundrināja ar saukļiem, uzsverot, ka pastāvošā situācija, kad pienākumi ir nodokļu maksātājiem, bet tiesības ierēdņiem, ir jāmaina.

Kaimiņš sev apkārt bija pulcējis līdzīgi domājošus cilvēkus, tostarp hakeri Neo jeb Ilmāru Poikānu, kurš kļuva pazīstams pēc VID datu noplūdes skandāla.

Neilgi pēc partijas dibināšanas gan Poikāns partiju pameta, līdzi ņemot vēl vairākus politiskā spēka valdes locekļus, kuri bija vīlušies «KPV LV» ideālos un partijas līderī. Poikānu neapmierināja arī partijas necaurspīdīgais finansējums. Viņš tagad apņēmies veidot pats savu biedrību, savukārt Kaimiņš savas partijas rindas papildinājis ar uzņēmēju Lindu Liepiņu, kas daudziem pazīstama ar valsts iestāžu kritizēšanu.

«Vienotības» spožums un posts

Lielākā daļa, kuriem tiks vaicāts par «Vienotības» gada bilanci, atzīs, ka šai politiskajai partijai šogad nav gājis viegli - sākot ar valdības veidošanu, kur tā nedabūja premjera krēslu, un beidzot ar KNAB lēmumu atņemt «Vienotībai» valsts finansējumu.

KNAB uzskatīja, ka partija 12. Saeimas priekšvēlēšanu izdevumos nav uzrādījusi visus tēriņus, un uzdeva «Vienotībai» pārskaitīt valsts budžetā 41 779 eiro, kas ir summa, par kādu partija pārsniegusi atļautos priekšvēlēšanu izdevumus. «Vienotība» atzina pārkāpumu, bet norādīja, ka atļautās summas pārsniegtas, atsevišķiem politiķiem veidojot savas individuālās kampaņas, kas neesot bijušas saskaņotas un tikušas īstenotas paslepus no partijas vadības. Tādējādi partija apņēmās naudu pieprasīt no pašiem vaininiekiem.

Liels trieciens partijai bija KNAB lēmums iepriekš minētā pārkāpuma dēļ liegt valsts finansējuma saņemšanu. Partijas vadība atzina, ka tas nenozīmē partijas beigas, bet lielas grūtības gan, jo ir nepieciešama nauda, par kuru uzturēt, piemēram, partijas reģionālos birojus.

«Vienotības» reitings decembrī bija 4,5% iepretim jaunievēlētā partijas valdes priekšsēdētāja Andra Piebalga cerībām palielināt «Vienotības» reitingu līdz 10%. Piebalgs atzina, ka viņam nav izdevies «Vienotībā» ienest «jauno vilni», ko viņš vēlējies izdarīt.

«Deputātu kvotas» 20 miljonu eiro apmērā

Saeimas deputāti šogad izcēlās arī ar dāsnu budžeta naudas dalīšanu dažādiem priekšlikumiem 20 miljonu eiro apmērā. Deputātu darbs nebija viegls, jo kopumā budžetam bija iesniegti ap 600 priekšlikumu par aptuveni 180 miljoniem eiro.

Bagātīgi tika atbalstīti dažādi kultūras un sporta infrastruktūras projekti, piemēram, pa 1,55 miljoniem eiro tika sadalīts olimpiskā centra «Ventspils» sporta infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai un slēgto tenisa kortu celtniecībai Liepājā, kā arī Ventspils Mūzikas vidusskolai. Mazākas summas tika atvēlētas arī tādiem projektiem kā Aglonas Dievmātes starptautiskā sanktuārija laukuma renovācija un Likteņdārza sabiedriskās ēkas projekta īstenošanai. Lielākoties tika atbalstīti koalīcijas rosinātie priekšlikumi.

Opozīcijas politiķi kritizēja «deputātu kvotas», nonākot pat līdz apgalvojumiem, ka tās ir publiski atzīta korupcija. Diskusijā iesaistījās arī KNAB un «Delna», norādot, ka kvotu atcelšana stiprinātu demokrātiju. Tika norādīts, ka esošā sistēma nav pietiekami caurspīdīga - nav saprotams tas, kādēļ kādam projektam tiek piešķirta, bet kādam citam ne. Tāpat tika lēsts, ka deputāti varētu būt sadalījuši vairāk nekā publiski paustos «aptuveni 20 miljonus eiro».

Valdošās koalīcijas politiķi iesaistījās diskusijā, norādot, ka deputātu priekšlikumi ir plaši pieņemta prakse, kā arī domājot par to, kā varētu pierādīt kvotu pozitīvo pienesumu.

Lielvārdes vekseļa sāga

Šogad valsts mērogā ievērību izpelnījās Lielvārdes pašvaldība - pagājušā gada decembrī novada domes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš bija parakstījis vekseli 200 miljonu eiro apmērā, neapspriežot to ar domes deputātiem. Šis gads pagāja, mēģinot noskaidrot to, vai pastāv risks, ka pašvaldībai varētu nākties atmaksāt naudu vai daļu no tās.

Finanšu ministrija (FM) pauda bažas, ka tik milzīgas parādsaistības varētu kaitēt Latvijas kredītreitingam, kā arī Lielvārdes iespējām veiksmīgi pretendēt uz Eiropas Savienības fondu finansējumu. Pašvaldībai tika uzdots veikt auditu, lai pārbaudītu parakstītā vekseļa juridisko spēku. Pēc pašvaldības pārstāvju teiktā,» Deloitte Latvia» auditori noskaidroja, ka vekselim juridiska spēka nav - dokuments drīzāk ir parādzīme, kas parakstīta, bijušajam mēram pārkāpjot pilnvaras.

FM gan nebija pārliecināta, ka vekselis neradīs problēmas turpmākajos gados, ņemot vērā dokumenta noilguma termiņu - trīs gadus. Tādēļ esot ļoti svarīgi, lai domes vadība varētu pierādīt, ka bijušais pašvaldības vadītājs rīkojies prettiesiski, vienpersoniski parakstot dokumentu.

Lielvārdes pašvaldība tādējādi nolēma vērsties tiesā, lai ar tiesas spriedumu dokuments tiktu atzīts par spēkā neesošu. Tiesas sprieduma vēl nav. Tāpat nav beigusies arī izmeklēšana, kura tika sākta par Āboliņa rīcību, - Ģenerālprokuratūra FM iesniegumu ar aicinājumu izvērtēt Āboliņa rīcību KNAB bija nosūtījusi jau pagājušā gada decembrī. Bijušais Lielvārdes mērs joprojām ir novada domes deputāts.