ANO Bēgļu aģentūra: bēgļu nometnēs grūti novērst ekstrēmisma idejas

Decembra sākumā vienā no Hiosas salas bēgļu nometnēm tika uziets video, kurā kāds Sīrijas migrants fiziski ietekmē trīs gadus vecu bērnu. Pie vīrieša vēlāk tika atrastas arī fotogrāfijas ar ieročiem, liekot rasties aizdomām par viņa saistību ar Islāma valsts teroristisko grupējumu.

Kolzi TVNET pastāstīja, ka šis incidents bijis ļoti nopietns gadījums un varasiestādēm izdevies izskaitļot ļaundari, kā arī to arestēt. «Tas bija ļoti nopietns gadījums. Mēs cenšamies šādus notikumus novērst,» teica ANO Bēgļu aģentūras pārstāve. Tajā pašā laikā viņa atzina, ka nereti to ir grūti izdarīt, tāpat sarežģīti ir novērst radikālu noskaņojumu nometnēs.

«Mums ir sarežģīti novērst ekstrēmisma ideju izplatīšanos nometnēs. Viens veids, kā to var apkarot, – komunikācijas uzlabošana, nodrošinot pieejamo informāciju un uzlabojot pakalpojumus. Dažos gadījumos ir sarežģīti iejaukties. Joprojām ir konflikti. Īpaši «Suda» nometnē. Tie nenotiek katru nedēļu, bet ir diezgan regulāri - gan starp atšķirīgām etniskajām grupām, gan dažādām kopienām,» norādīja Kolzi.

Līdz šim Hiosas salas bēgļu nometnēs pārsvarā iztikts bez letāliem gadījumiem, lai arī dažādās sadursmēs starp bēgļiem un Grieķijas labējiem radikāļiem ir bijuši ievainotie. Colzi atminējās tikai vienu gadījumu, kad vasarā «Suda» nometnē tika nogalināts kāds vīrietis. «Ir nepieciešama lielāka policijas klātbūtne. Drošības problēmas ir ļoti reālas, notiek konflikti,» sacīja Kolzi.

Lai arī abu Hiosas salas bēgļu nometņu tuvumā uzturas policijas specvienības, kas īpaši apmācītas, lai likvidētu nemierus, tomēr, lai panāktu lielāku drošību, nepieciešama tās klātbūtnes palielināšana. Kolzi atzina, ka ANO Bēgļu aģentūra vairākkārt ir lūgusi Grieķijas varasiestādēm palielināt policijas klātbūtni, taču ir jāņem vērā arī likumsargu ierobežotā kapacitāte uz šīs salas.

Arī attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem nometņu iemītniekiem nav tās labākās. Sākumā salinieki palīdzējuši no jūras izglābtajiem cilvēkiem, taču, bēgļu krīzei turpinoties, sācis parādīties saspīlējums starp abām kopienām. Kolzi skaidroja, ka Hiosas iedzīvotāji ir noguruši no šīs situācijas, kas ilgst jau kopš 2015.gada. «Viņus uztrauc arī tas, kādos apstākļos dzīvo bēgļi. Viņi redz, ka tie ir sarežģīti. Tāpat vietējie iedzīvotāji uztraucas par savu drošību. Tās ir problēmas, ar kurām varasiestādēm ir jāspēj tikt galā,» uzsvēra Kolzi. ANO Bēgļu aģentūra arī ir pārliecināta, ka, uzlabojot drošības situāciju nometnēs, tiks uzlabota arī vietējo iedzīvotāju attieksme.

To, ka starp vietējiem iedzīvotājiem un bēgļiem pastāv sarežģītas attiecības, apliecina arī novembrī notikušais uzbrukums «Suda» nometnei, kura laikā labējie radikāļi to apmētāja ar Molotova kokteiļiem un akmeņiem. Pēc uzbrukuma mediķu palīdzība bija nepieciešama vairākiem cietušajiem, kā arī tika iznīcinātas daudzas Bēgļu aģentūras sarūpētās teltis, kurās uzturēties patvēruma meklētājiem.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš arī sievietēm, bērniem un cilvēkiem, kuri konfliktu zonās guvuši psiholoģiska rakstura traumas. Kolzi atklāja, ka bēgļu nometnēs tiek pieredzēti seksuālas vardarbības gadījumi, tādēļ tiekot strādāts ar sievietēm, lai tās spētu atpazīt šādus notikumus, kā arī nebaidītos par tiem ziņot. Tāpat pieredzēti arī gadījumi, kad palīdzība bijusi jāsniedz vīriešiem.

Kopumā, runājot par medicīnisko palīdzību bēgļiem, Kolzi norādīja, ka abās Hiosas salas nometnēs - «Suda» un «Vial» - šos pakalpojumus nodrošinot tādas partnerorganizācijas kā, piemēram, WAHA (Women and Health Alliance International). Tomēr ne vienmēr ir pietiekama slimnīcu kapacitāte. Tāpat, lai arī primāro medicīnisko palīdzību vairāk vai mazāk nodrošina aģentūras partneri - dažādas nevalstiskās organizācijas, problēmas ir ar sekundāro veselības aprūpi. Tā rezultātā cilvēkiem, kuriem ir nopietnas vai hroniskas veselības problēmas, nepieciešamo palīdzību nereti ir sarežģīti sniegt, atzina Kolzi.