Šī gada 21. jūnijā Saeima 1. lasījumā izskatīja Latvijas Reģionu apvienības (LRA) iesniegto likumprojektu «Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā», nododot to vērtēšanai komisijā. Likumprojekts rosina ierobežot patēriņa kredītu kopējās izmaksas līdz 0,07% dienā. Nebanku kreditēšanas pakalpojumu segmenta līderis uzņēmums AS «4finance» pauž savu neizpratni par piedāvātajiem ierobežojumiem un uzsver, ka likumprojekta autori nav iedziļinājušies, kādu ietekmi uz patērētājiem un patēriņa kreditēšanas tirgu kopumā var atstāt minēto grozījumu iekļaušana Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL).
LRA piedāvātā samazināta kredītu likme daļai iedzīvotāju liegs paņemt kredītu
Likumā paredzēts noteikt, ka par prasībām neatbilstošām uzskatāmas tādas kredīta kopējās izmaksas patērētājam, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas. Kredīta kopējo izmaksu ierobežojumu patērētājam nav plānots piemērot tādiem patērētāju kreditēšanas līgumiem, kurus noslēdzot, kredīta devēja glabāšanā kā nodrošinājums nododama kāda lieta un atbilstoši kuriem patērētāja atbildība ir ierobežota tikai ar ieķīlāto lietu.
Latvijas alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) vadītājs Gints Āboltiņš norādīja, ka LRA piedāvātā procentu likme patēriņa kreditēšanas pakalpojumiem ir būtiski zemāka, nekā tirgū esošā gan banku, gan alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēju kredītiem. "Tas nozīmē - ja tiks pieņemtas šādas izmaiņas, visticamāk, patēriņa kredītus nespēs izsniegt praktiski neviens finanšu tirgus dalībnieks, tostarp kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības, nebanku kreditētāji, līzinga sabiedrības un citi. Priekšvēlēšanu laikā politiķi vēlas nonākt mediju dienas kārtībā, tomēr jāsaprot, ka likumdošanas procesu nedrīkst padarīt par populismu,» viņš sacīja.
Īpaši jāuzsver, ka vienisprātis ar Āboltiņa kungu šajā jautājumā ir arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa, kas intervijā Latvijas radio ir atzinusi «Šobrīd Saeimā esošais priekšlikums noteikt kredītu likmes ierobežojumu 0,07% dienā, kas ir apmēram 25% gadā, ir ļoti zema procentu likme - pat bankās noteiktiem veidiem tā ir augstāka. Manā skatījumā, biznesam, ja jūs to negribat pilnībā aizliegt, tā tomēr ir par zemu.»
Savukārt nebanku kreditēšanas nozares pārstāvji, kas arī nodarbojas ar patēriņa kredītu izsniegšanu, uzskata, ka likumprojektā iztrūkst izvērtējums sekām, kas rastos pēc šāda regulējuma spēkā stāšanās. Šobrīd nav skaidrs ne tas, kā regulējums ietekmēs faktisko patērētāju kreditēšanas pakalpojumu pieejamību Latvijā, ne arī, vai regulējums neradīs izšķirošas priekšrocības atsevišķiem kreditēšanas nozares pārstāvjiem.
"Nav saprotams likmes samazināšanas ekonomiskais pamatojums, jo šādas likmes piemērošana draud ar patēriņa kreditēšanas pakalpojumu izzušanu Latvijas tirgū. Kredītdevējiem ar kredīta izsniegšanu saistītās administratīvas izmaksas jau pārsniedz šo summu. Turklāt, pie tik zemas procentu likmes kredītdevēji varēs atļauties izsniegt kredītus tikai nelielai patērētāju daļai ar ļoti augstiem ienākumiem. Ņemot vērā, ka ierosinātie grozījumi attiecas uz visu patēriņa kreditēšanas sektoru – gan bankām, gan nebanku kredītdevējiem – tad grozījumu akceptēšanas gadījumā, saskaņā ar aprēķiniem patēriņa kreditēšana tiks piedāvāta ne vairāk kā 10% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Nav skaidrs, kā pieprasījumu pēc patēriņa kreditēšanas pakalpojumiem, ko rada cilvēku dabiska vajadzība pēc dzīves līmeņa paaugstināšanas, valsts kompensēs nepieciešamības gadījumā!» savas bažas skaidro AS "4finance" izpilddirektors Gvido Endlers.