«Turpinot darbu Ķekavas novadā, braucām mērīt kara laika ierakumus un konstatējām vandālismu. Zemnīcu, kuru plānojām rekomendēt tālākai izpētei, šajās dienās mantrači ir atrakuši un izpostījuši,» informēja Latvijas vēstures institūta speciāliste Inga Doniņa.
«Aicinām ar cieņu izturēties pret «Rail Baltica» trasē atklātām Latvijas kultūrvēstures liecībām. Arī turpmāk vēlamies atklāti informēt sabiedrību par darbu norisi «Rail Baltica» trases izveidē. Informācijai jākalpo vērtību radīšanai nevis to postīšanai, bet mantkārīgiem racējiem te nav ko darīt. Tas ir mūsu kopējais kultūrvēstures mantojums,» norādīja Voronkova.
Viens no izpētes veicējiem, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta, speciālistu grupas vadītājs Valdis Bērziņš informēja, ka vizuāli iespaidīgākās kultūrvēsturiskās liecības pētītajā «Rail Baltica» centrālās daļas posmā attiecas uz 20.gadsimta militāro vēsturi - tās ir Pirmā pasaules kara aizsardzības līnijas pie Ķekaviņas upes, kur latviešu strēlnieki 1916.gadā izcīnīja pirmās lielās kaujas, aizstāvot Rīgu pret vāciešiem. Krievu un vācu nocietinājuma līnijas iezīmē tranšeju un zemnīcu sistēmas, bet purvainajā joslā, kas atdalīja karojošās puses, joprojām samānāmas šāviņu izrautās bedres.