/nginx/o/2018/07/09/8467644t1ha876.jpg)
Iedomājies, cik sarežģīti būtu izraut grūti pieejamu zobu no jauna ērzeļa mutes vairākus tūkstošus gadu pirms tika izgudrota anestēzija. Izklausās Hērakla cienīgs uzdevums, vai ne? Tomēr Mongolijas senajiem iedzīvotājiem tas nemaz tik nepaveicams nebija.
Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Proceedings of the National Academy of Sciences», senie Mongolijas iedzīvotāji tiek uzskatīti par pirmajiem veterinārajiem zobārstiem pasaulē.
Pie šāda atklājuma pētnieki nonāca, izpētot 85 starp 1200. un 700. gadu pirms mūsu ēras dzīvojušu antīko zirgu atliekas. Visi zirgi bija aprakti tiem raksturīgās kapavietās Mongolijā.
Pētnieki pamanīja, ka viena zirga zobs bija neparasti šķībs un nozāģēts, visticamāk, ar akmens rīku. Analīze pierādīja, ka tas izdarīts ap 1150. gadu pirms mūsu ēras, kas to padara par senāko veterinārās zobārstniecības gadījumu pasaulē.
Arī ap 750. gadu pirms mūsu ēras dzīvojoša zirga mutē tika atrastas zobārstniecības pēdas, proti, tam bija izrauts tā saucamais vilka zobs, kas atrodas žokļa sānos un bieži var sagādāt zirgam problēmas ar sakodienu.
Tas, kāpēc zirgiem tika rauti zobi, iespējams, ir saistīts ar metāla laužņu izgudrošanu, kas norisinājās tajā pašā laikā, tomēr pagaidām pētniekiem ir grūti to pierādīt.
Ir zināms, ka iepriekš mongoļi lietoja laužņus, kas bija gatavoti no organiska materiāla, piemēram, ādas, auduma, kaula vai koka, tomēr nav pierādījumu, ka šie organiskie laužņi kaut kādā veidā bojāja zirgu zobus.
Kad ap 800. gadu pirms mūsu ēras Mongolijā parādījās metāls, cilvēki, visticamāk, nolēma, ka šis materiāls būs labāks laužņu izgatavošanā. Iespējams, ka tieši metāla laužņu dēļ antīkajiem zobārstiem nācās izraut dažus zirgu zobus.