Latvijas EP deputāti neuzskata, ka autortiesību direktīva apdraudētu «Vikipēdiju» (2)

Šodien EP notiks balsojums par autortiesību direktīvas virzību uz trialogu jeb sarunām starp EP, Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Latvijas eiroparlamentārieši uzsver, ka šodienas balsojums nav par autortiesību direktīvas gala dokumentu, bet gan par virzību uz sarunām trialogā, līdz ar to, ja nepieciešams, direktīvā vēl būs iespējams veikt izmaiņas un balsojums par gala dokumentu varētu notikt vien pēc gada.

EP deputāts Artis Pabriks, kurš plāno atbalstīt direktīvas virzību uz trialogu, skaidroja, ka diskusijās par autortiesību direktīvas izmaiņām manāmi daudz pārpratumi, jo no atbildīgo puses trūkst skaidrojuma par plānotajām izmaiņām un to ietekmi, savukārt no direktīvas kritiķu puses trūkst pietiekamas iedziļināšanās plānotajās izmaiņās. Deputātam arī neesot izdevies gūt apliecinājumu izskanējušai kritikai, jo dzirdētie direktīvas pretinieku argumenti vienkārši neesot pamatoti.

«Viens no pretinieku argumentiem bija, ka izmaiņu rezultātā varētu tikt ierobežota «Vikipēdija» vai iespējas likt akadēmiskās atsauces, bet tā nav taisnība. Ir problēma, līdzīgi kā ar Datu aizsardzības regulu, ka cilvēki, uzņēmumi vai organizācijas, kas vienkārši paņem radošo materiālu no citiem un ar to pelna sev naudu, nenorēķinās par to. Ja ar to netiek pelnīta nauda, tad tā nav problēma un to nevar saistīt ar kaut kādiem vārda brīvības ierobežojumiem,» pārliecināts ir politiķis.

Politiķis skaidroja, ka sociālajos tīklos un medijos redzama spēcīga kampaņa, kas aicina izmaiņas neatbalstīt, tomēr tikpat daudz «par» argumenti sastopami no daudzām citām organizācijām, piemēram, autortiesību aizstāvjiem un radošo organizāciju pārstāvjiem, sacīja Pabriks. «Ja vēl kādam būs kādas šaubas, tad trialogā varēs tikt skaidrībā ar šīm lietām. Nevirzīt šīs izmaiņas uz trialogu nav pareizi, jo tā ir vieta, kur visi, kas ar to nodarbojas, var tikt skaidrībā un lietas pielabot. Ja nebalsojam par virzību uz trialogu, tad procesu iesaldējam un nevaram apmierināt nevienu pusi,» piebilda eiroparlamentārietis.

Arī EP deputāte Sandra Kalniete (V) sacīja, ka balsos par direktīvas virzību uz trialogu, jo saņēmusi daudz vēstuļu no dažādiem radošās jomas pārstāvjiem Latvijā, kas iestājas par autortiesību jautājumu sakārtošanu. Viena no vēstulēm bijusi no «Latvijas Mūzikas attīstības biedrības/Latvijas Mūzikas eksports», kas vēstulē Kalnietei un pārējiem EP deputātiem no Latvijas norādījusi, ka «direktīva par autortiesībām digitālajā tirgū ir svarīga ne tikai mūzikas izpildītājiem un producentiem, bet arī Eiropas dalībvalstu un visas Eiropas kultūras nākotnei».

«Ir izvērsta ļoti liela kampaņa, aiz kuras stāv lielie interneta milži, jo tiem ir izdevīgāk darboties tā, kā tie vēlas. EP deputātu pasta kastītes ir pilnas ar «spamu» un arī presē ir ļoti daudz dezinformācijas. EP dokuments nekādā veidā neierobežo «Vikipēdijas» pieejamību internetā un neuzliek kaut kādas īpašas nodevas, kas patērētājiem būtu jāmaksā. Minēts arī, ka sevišķi smagi cietīs mazie un vidējie uzņēmēji, kas arī nav taisnība, jo ir paragrāfs, kas tiem pat dod priekšrocības šajā jomā,» uzsvēra eiroparlamentāriete.

Eiroparlamentāriete Inese Vaidere (V), kura arī balsos par regulas tālāko virzību, vērsa uzmanību, ka vienoti ES noteikumi par autortiesībām pastāv jau 17 gadus, taču līdz šim tie neaptver autortiesības interneta vidē. Viņa sacīja, ka direktīvā ir panākts labs līdzsvars un galvenās bažas ir ņemtas vērā. Vikipēdiju izmaiņas neskaršot, tāpat, digitālo mediju tiesības tiek pielīdzinātas drukātajiem izdevumiem, kā arī ar «memēm» dalīties varēs. Interneta lietotājus šīs izmaiņas vispār būtībā neskaršot, jo noteikumi ir vērsti tieši uz lielajām kompānijām, kas gūst lielu peļņu.

«Troksnis ir radies, jo lielās digitālās platformas no reklāmām gūst milzīgu peļņu, bet nedalās ar šo peļņu ar satura autoriem. Piemēram, video straumēšanas vietne «YouTube» ar reklāmām gadā pelna deviņus miljardus eiro,» norādīja politiķe. Vaidere skaidroja, ka «YouTube» ir ļoti ieinteresēta publiskajā kampaņā pret šo direktīvu, jo interneta gigants «Google» šai kampaņai iztērējis jau 31 miljonus eiro, lai lobētu savas intereses EP. Tāpat «Google» lobē savas intereses ar 24 dažādu kompāniju palīdzību, kam tērē vēl 25 miljonus eiro, teica deputāte. «Skaidrs, ka «Google» nevēlēsies dalīt šos deviņus miljardus ar autoriem,» piebilda deputāte.

Vaidere saņēmusi aptuveni 60 000 ar datoru radītus e-pastus ar teju vienādu saturu, kurā minēti aicinājumi neatbalstīt konkrētus pantus direktīvā un to nevirzīt uz trialogu. Viņa arī skaidroja, ka ļoti lielai daļa eiroparlamentāriešu nav skaidrības par to, ko izmaiņas paredz, jo viņi nav šajā jautājumā iedziļinājušies, tādēļ, iespējams, tos ir vieglāk ietekmēt. Līdz ar to ir grūti paredzēt balsojumu plenārsēdē, teica Vaidere, piebilstot, ja balsojumā tiks nolemts direktīvu tālāk nevirzīt, tad «viltus ziņu kampaņa būs uzvarējusi».

EP deputāta Roberta Zīles (VL-TB/LNNL) palīgs Kārlis Būmeisters norādīja, ka eiroparlamentārietis balsos par direktīvas virzību uz trialogu, jo nesaskata publiskajā telpā izskanējušajām bažām pamatu. «Iepazīstoties ar direktīvu un EP atbildīgās komitejas nostāju, nevaram lielākajai daļai no minētajiem pieņēmumiem vai riskiem redzēt pamatojumu attiecīgajā dokumentā. Liela daļa no šī regulējuma joprojām būs dalībvalstu kompetence, kā to ieviest,» teica Būmeisters.

Viņš vērsa uzmanību uz to, ka papildus autoru un izdevēju autortiesību kompensācijas mehānisms paliks dalībvalstu ziņā. Tāpat netiks skarti privāta rakstura, nekomerciālu nolūku preses pārpublicējumi, kā arī hipersaites, memes un karikatūras ir iekļautas izņēmumā. Vienlaikus regulējums maziem un vidējiem uzņēmumiem neradītu papildus slogu un nevar būt vienlīdzīgs ar «Google» un «YouTube». Zīle arī uzsvēra, ka trialogā, ja radīsies jauni un pamatoti riski, tos būs iespējams kompromisa veidā atrisināt.

Savukārt eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš (V) balsojumā nepiedalīsies, tomēr viņa padomniece Ieva Zīberga skaidroja, ka deputāts neatbalsta izstrādāto direktīvas versiju, jo tā radot ļoti daudz neskaidrību un risku, ka tas varētu nevajadzīgi ierobežot normālu informācijas apriti interneta vidē.

Tikmēr EP deputāts Andrejs Mamikins uz jautājumu par to, vai viņš plāno balsot «par» direktīvas virzību uz trialogu, norādīja: «Protams, ka pret.»

Pēc pēc balsojuma EP atbildīgajā Juridisko lietu komitejā šī gada jūnijā, ziņotājs Aksels Voss norādīja, ka radītājiem un ziņu izdevējiem ir jāpielāgojas jaunajai interneta pasaulei. «Ir iespējas, bet ir arī būtiski trūkumi. Jo īpaši jaunie izdevēji un mākslinieki, it īpaši mazie, nesaņem samaksu, pateicoties jaudīgu tiešsaistes satura koplietošanas platformu un ziņu apkopotāju piekoptajai praksei. Tas ir nepareizi, un mēs cenšamies to novērst. Godīgas darba samaksas princips par paveikto darbu būtu jāpiemēro ikvienam, visur, neatkarīgi no tā, vai tas ir fiziskajā vai tiešsaistes pasaulē,» viņš uzsvēra.

EK ir vienīgais ES likumdošanas iniciators. EP ir politiskās iniciatīvas tiesības un EP var norādīt, kādi tiesību akti būtu vēlami vai atjaunināmi (lai atbilsto mūsdienu / reālajai situācijai) un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.