Restorānu biedrība: Bezdarbnieki ir, bet darba roku akūti trūkst (19)

Viņš skaidroja, ka izveidojies paradokss - ir bezdarbnieki, tostarp tie, kuri ir strādājuši restorānos, saņem bezdarbnieka pabalstu, bet atgriezties darba ņēmēju lokā īsti negrasās, kas rada katastrofālu darbinieku trūkumu.

Vienlaikus viņš pieļāva, ka šādi cilvēki arī piestrādā ne visai godīgi kādos pasākumos, bet oficiāli strādāt nevēlas.

Jenzis par iemesliem, kāpēc ēdināšanas jomā trūkst darbinieku, sacīja, ka viens no tiem varētu būt iedzīvotāju, kuri ir darbspējas vecumā, aizbraukšana - cilvēki aizbrauc, atpakaļ nedodas un tāpēc veidojas darbinieku trūkums.

Tāpat, iespējams, cilvēki, kuri palikuši par bezdarbniekiem, neraujas atgriezties un meklēt darbu, bet izmanto iespēju saņemt pabalstu.

Atbildot uz jautājumu, vai atalgojums nav iemesls, kāpēc ļaudis neraujas strādāt ēdināšanas nozarē,

Jenzis teica, ka atalgojums, vismaz dzīves stila restorānos, ir atbilstošs tam, kāda ir cilvēku pirktspējai un citiem apstākļiem, kas ietekmē algu līmeni.

Tāpat viņš piebilda, ka tas pats viesmīlis, aktīvi strādājot, kopā ar dzeramnaudām var nopelnīt aptuveni 1,5 tūkstošus mēnesī, kas Latvijas apstākļos ir ļoti laba nauda.

Viens no problēmas risinājumiem būtu darbaspēka ievešana no citām valstīm, vismaz uz sezonu, kad darbinieku nepieciešams visvairāk, - vasaru. Jenzis gan atgādināja, ka šāda iespēja tika izslēgta no Ekonomikas ministrijas gatavotā saraksta ar profesijām, kuru speciālistus varētu piesaistīt no citām valstīm.

Jenzis uzskata, ka rosinājums atļaut piesaistīt darbaspēku ne tikai augsti kvalificētās profesijās, bet arī mazkvalificētās, tika skatīts vairāk politiski, tāpēc tika pieņemts negatīvs lēmums jautājumā par mazkvalificēta darbaspēka ievešanu no citām valstīm.

Uz darbinieku trūkumu norādījusi arī Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēdes «Hesburger» attīstības direktore Ieva Salmela.

Viņa atzīmēja, ka darbaspēka trūkums un bieža kadru mainība ēdināšanas nozarē vienmēr bijusi aktuāla problēma, taču vasarā tas izjūtams īpaši pastiprināti. «Īpaši tas ir atkarīgs no restorāna lokācijas vietas, piemēram, Rīgā un Jūrmalā vasaras mēnešos cilvēku skaits vairākkārtīgi palielinās, kā arī no papildu konkurences apstākļiem vasaras sezonā un jauniešu motivācijas [strādāt],» sacīja Salmela.

Viņa skaidroja: kaut arī sezonālām darba vietām ir priekšrocības, noslēdzoties sezonai, lielākoties beidzas arī darba attiecības. Turklāt, vasarā atveroties sezonālajām kafejnīcām un āra terasēm, darba meklētāju vidū novērojama tendence meklēt darbu tur, kur papildus darba algai iespējams saņemt dzeramnaudu. ««Hesburger» šāda prakse nepastāv, tāpēc tā darba meklētāju auditorija, kas šo vērtē kā primāro faktoru, savas darba gaitas sāk citviet,» uzsvēra «Hesburger» attīstības direktore.

Viņa sacīja, ka «Hesburger» efektīvai klientu plūsmas apkalpošanai pilsētās, kur vasarā īpaši manāms tūristu pieplūdums, piemēram, Rīgā, Jūrmalā un Liepājā, uzņēmums palielina darbinieku skaitu. Tomēr viņa atzīmēja, ka katram restorānam un tā atrašanās vietai ir sava darba specifika, ko nevar attiecināt uz visu restorānu darbību un kas jāņem vērā, plānojot darba resursus. «Piemēram, Ventspilī īpaši izjūtam kopējo iedzīvotāju skaita samazinājumu pilsētā, tāpēc jaunu darbinieku piesaiste ir īpaši izaicinoša,» uzsvēra Salmela.