Grieķijas bēgļu nometnē mītoša ģimene: viņi mūs nelaiž uz slimnīcu

Kurdu ģimene Grieķijā ieradusies no Irākas Kurdistānas, kur viņiem bija jāsadzīvo ar «Daesh» draudiem. Ģimenes galva, aptuveni 50 gadus vecais tālbraucējs Kerla, ar savas meitas starpniecību stāsta, ka visvairāk vēloties dzīvot mierā, taču tēvzemē tas nav bijis iespējams. Nepārtraukti bijis jābaidās no tā, ka atnāks «Daesh» kaujinieki un nodarīs pāri. Tāpat Kurdistānā nav bijis nekādas nākotnes vai iespējas izsisties uz augšu.

VIAL nometnē ģimene uzturas jau četrus mēnešus. Viņi esot saņēmuši patvērumu Eiropas Savienībā, bet šobrīd gaidot brīdi, kad tiks izsniegta atļauja doties uz Atēnām. Tas ticis solīts jau vairāk nekā pirms mēneša. Ģimene nezina, kādēļ ir notikusi tāda aizkavēšanās. Vīrietis uzsver, ka bēgļiem nometnē ir slikti dzīves apstākļi. Īpaši smagi klājoties ģimenēm ar bērniem - ir ļoti auksti, bērni slimo, un viņi vēlas doties uz citu vietu, kur dzīvot.

«Šeit dzīvo ļoti daudz cilvēku no Sīrijas, Afganistānas, Irākas un Irānas. Arī indieši. Nometnē ir ļoti daudz cilvēku, kā rezultātā viņu patvēruma pieteikumi tiek izskatīti ļoti lēni. Cilvēkiem nav dušu, nav tualešu. Kārtīgi nomazgāties var tikai reizi divās nedēļās,» ar meitas starpniecību stāsta Kerla.

Pēc ierašanās Grieķijā varasiestādes ģimenei arī konfiscējušas tās mantas, kuras bijušas līdzi. Vīrieša sieva ir slima, viņai konstatēta sirdskaite un cukura diabēts. «Viņi mums neļauj doties uz slimnīcu. Slimnīca nav paredzēta bēgļiem. Nometnē ir ārsts, taču nav nav labu medikamentu. Mums nav ko darīt. Mēs varam tikai šādi sēdēt vai arī gulēt. Mums nav skolu. Bērni vēlas iet skolā, bet nometnē tādas nav,» saka kurdu vīrietis.

No Kurdistānas uz Grieķiju ģimene ceļojusi caur Turciju. Savukārt Eiropas Savienības krastus sasniegusi ar bēgļu laivu. Laiva bija septiņus metrus gara, un tajā bijis jāsaspiežas 11 cilvēkiem.

Kopumā Hiosā šobrīd dzīvo vairāk nekā 2,1 tūkstoši bēgļu. Aptuveni 800 cilvēku mitinās SUDA nometnē, bet nedaudz vairāk par tūkstoti - VIAL. Vēl aptuveni 350 cilvēki uzturas dažādos dzīvokļos un viesnīcās visā salā. VIAL tiek uzskatīta par «karsto punktu» («hotspot»), kurā bēgļiem vajadzētu uzturēties salīdzinoši īsu laiku, tomēr realitātē daudzi no tiem šeit dzīvo vairākus mēnešus, gaidot to, vai viņu patvēruma pieprasījums tiks akceptēts vai noraidīts.