/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Nedrīkst izslēgt, ka Krievijas vēstnieka Turcijā Andreja Karlova slepkavības motivācija ir vēršanās pret Krievijas politiku Sīrijā. Tā portālam TVNET norādīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.
Kāpēc noslepkavoja Krievijas vēstnieku Turcijā?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš vērsa uzmanību, ka, pirmkārt, valstu diplomāti tradicionāli bauda aizsardzību savās rezidences valstīs, šādi atvieglojot viņu pienākumu veikšanu.
Diemžēl arī viņi nav pasargāti no neapmierinātības par savas pārstāvētās valsts politiku, kas dažkārt rezultējas arī ļoti agresīvā un traģiskā rīcībā.
Kopš aktīvākas cīņas pret starptautisko terorismu arī citu valstu, piemēram, ASV diplomāti ir kļuvuši par agresijas upuriem. Tas parāda, ka, valstīm, iesaistoties militāros konfliktos, ir jābūt gataviem prettriecieniem.
Krievijas politika Sīrijā
Otrkārt, Krievijas un Turcijas pārstāvji slepkavību jau paspējuši nosaukt par provokāciju ar mērķi pasliktināt Krievijas – Turcijas attiecības.
Tomēr nedrīkst izslēgt, ka slepkavības motivācija ir vēršanās pret Krievijas politiku Sīrijā.
«Ņemot vērā pēdējās nedēļas notikumus Alepo un virkni protestu Turcijā pret Krievijas darbībām, šī viennozīmīgi šokējošā slepkavība ir reakcija uz Krievijas iesaisti un pozīciju Sīrijas konfliktā, atbalstot Asada režīmu. Turcijas vadība savukārt konfliktā ir nostājusies opozīcijā Asadam,» Cepurītis izteicās.
Kas notiks tālāk?
Runājot par notikumu tālāko attīstību, speciālists izteicās, ka Turcijas uzdevums ir izrādīt savu labo gribu un sadarbību, lai noskaidrotu visus slepkavības apstākļus, lai šādi parādītu Krievijai, ka oficiālā Ankara nav bijusi iesaistīta, bet tas ir noteikta indivīda vai grupas aktivitāšu rezultāts.
Krievija savukārt šā notikuma ietvaros turpinās aicināt uz aktīvāku cīņu pret starptautisko terorismu,
šādi aktualizējot aicinājumu izveidot starptautisku-antiteroristisku koalīciju,
par ko tās prezidents Vladimirs Putins pirmoreiz ieminējās savā uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā 2015. gada septembrī.
Jau vēstīts, ka pirmdien uzbrukumā ar šaujamieroci Karlovs tika smagi ievainots un vēlāk no gūtajām traumām mira. Turku policists, kurš pirmdien Ankarā nošāva Krievijas vēstnieku Turcijā, iekļuvis izstāžu zālē, izmantojot savu policista identifikācijas karti.
Krievijas prezidents Putins pirmdien paziņojis, ka Krievijas vēstnieka Turcijā Andreja Karlova nošaušana ir provokācija, lai sabotētu Ankaras un Maskavas attiecību uzlabošanos un centienus panākt mieru Sīrijā.