ANO Drošības padome pirmdien balsos par novērotāju sūtīšanu uz Alepo

Sīrijas prezidenta Bašara al Asada sabiedrotā Krievija bija paziņojusi, ka ir gatava izmantot savas veto tiesības, lai bloķētu rezolūciju, tomēr pēc četru stundu ilgām sarunām ir panākta vienošanās par jaunu rezolūcijas projekta tekstu.

«Mēs ieguldījām dažas laba darba stundas, un es domāju, ka mums ir labs teksts,» reportieriem pavēstīja Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins.

Francijas vēstnieks Fransuā Delatrs paziņoja, ka Drošības padome panākusi «kopsaucēju», bet ASV vēstniece Samanta Pauere prognozēja, ka padomes dalībvalstis «vienbalsīgi» varētu balsot pirmdien 9.00 (16.00 pēc Latvijas laika).

Sākotnēji balsojums bija paredzēts svētdien, tomēr tas tika atlikts, lai dotu laiku Krievijas delegācijai konsultēties ar Maskavu par galīgo rezolūcijas tekstu, kas paredz ANO un citu starptautisko novērotāju sūtīšanu uz Alepo austrumiem.

Jaunais rezolūcijas projekts aicina ANO ģenerālsekretāru Banu Gimunu, konsultējoties ar Sīrijas varasiestādēm un nemierniekiem, panākt vienošanos par ANO monitoringu attiecībā uz «civiliedzīvotāju labklājību».

Krievija bija iesniegusi pati savu rezolūcijas projektu, kas paredzēja situācijas monitoringu, bet kurā nebija tieši pieminēta novērotāju sūtīšana uz Alepo.

ASV un Francija norādīja, ka jaunajā rezolūcijas projektā, kur ņemti vērā Krievijas priekšlikumi, nav būtisku izmaiņu salīdzinājumā ar rezolūcijas sākotnējo versiju.

Pauere atklāja, ka rezolūcijas projekts paredz vairāk nekā 100 ANO novērotāju nosūtīšanu uz Alepo.

Jau vēstīts, ka civiliedzīvotāju un kaujinieku evakuācija no Alepo svētdien tika atlikta, jo piedzīvots kaujinieku uzbrukums autobusiem, kas gatavojās evakuēt cilvēkus no diviem valdības kontrolētiem ciematiem, kurus ielenkuši opozīcijas kaujinieki.

Alepo austrumdaļa nemiernieku rokās nonāca 2012.gadā, bet 22.septembrī sākās režīma spēku operācija tās atgūšanai, ko atbalstīja arī Krievijas kara aviācija.

Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011.gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem.

Atbilstoši jaunākajām sīriešu aktīvistu aplēsēm karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 300 000 cilvēku.