Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa
Iesūti ziņu!

Reinis Zariņš Ziemassvētku priekšvakarā aicina uz koncertu

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: publicitātes

Gada izskaņā, no 16. līdz 30. decembrim, atjaunotā vēsturiskā Dzintaru koncertzāle aicina uz krāšņu Ziemassvētku festivālu. Viena no festivāla pērlēm būs starptautiski atzītā pianista Reiņa Zariņa koncerts 22. decembrī plkst. 19.30. Tajā izcilais latviešu mūziķis atskaņos vienu no 20. gadsimta klaviermūzikas virsotnēm – Olivjē Mesiāna «20 skatieni uz Kristus bērnu».

Reinis Zariņš ir dārgakmens latviešu atskaņotājmākslā. Ne jau tikai tāpēc, ka spoži vizmo – viņam ir tāda iekšējā vērtība, ko nevar izsvērt skaitļos. R. Zariņš ir domājošs mūziķis, kura interpretācijām vienmēr ir visdziļākie slāņi, ideāls līdzsvars starp ļoti personīgu un objektīvu skatījumu uz mūziku. Kas līdzīgs piemīt arī Olivjē Mesiānam, reliģiozam mistiķim, vienam no izcilākajiem 20. gadsimta komponistiem un mūzikas domātājiem. Mesiāna radošais kredo bija mākslas un ticības vienotība, savu mūziku raksturojot kā teoloģiju skaņās: «Es jau piedzimu ticībā un ticot... Daudzi mani darbi aicina izstarot katoļticības teoloģisko nostādņu gaismu. Tas ir vissvarīgākais manas mūzikas aspekts un, iespējams, vienīgais, par kuru man nebūs jākaunas nāves stundā."

«20 skatieni uz Kristus bērnu» ir apjomīgs cikls klavierēm, kontemplācija par dažādiem jaundzimušā Kristus bērna stāvokļiem. Mesiāns šajās poētiskajās, sakrālajās ainavās ar teju džezīgu pieskaņu iedzīvinājis mistiski savdabīgu un harmoniski greznu reliģisko tēlu pieredzi (piemēram, «Caur Viņu viss radīts», «Pārdomas par krustu», «Kristus bērna skūpsts», «Pārdomas par Jaunavu»). Visam ciklam cauri vijas četri vadmotīvi – Dieva tēma, mistiskās mīlestības tēma, akordu tēma, zvaigznes un krusta tēma. Apmēram divu stundu garais un reti atskaņotais opuss ir viena no 20. gadsimta klaviermūzikas virsotnēm.

Reinis Zariņš ir viens no Latvijas izcilākajiem pianistiem. Trīskārtējs Latvijas Lielās Mūzikas balvas ieguvējs 2012., 2013. un 2015. gadā, 11 starptautisku konkursu laureāts un daudzu prestižu starptautisku festivālu dalībnieks - Bātas starptautiskā mūzikas festivāla, Lucernas festivāla, Kremerata Baltica festivāla, Jēlas-Norfolkas kamermūzikas festivāla, Jaunskotijas mūzikas festivāla, MasterWorks, Crescendo un Holland Music Sessions. Solo pianista, kamermūziķa un koncertu solista ampluā viņš uzstājies gan abos Atlantijas okeāna krastos, gan Dienvidāfrikā. Sadarbojies ar prestižiem Eiropas, Krievijas un ASV simfoniskajiem orķestriem tādās slavenās koncertzālēs kā Amsterdamas «Concertgebouw», Kārnegija centra Veila zāle, Ņujorkas «Steinway» zāle, Londonas Vigmora zāle, Sanktpēterburgas Glazunova zāle un citas. Sadarbība ar Pjēru Bulēzu, Pēteru Etvešu un «Ensemble Intercontemporain» stiprināja Reiņa Zariņa interesi par laikmetīgo mūziku un tās attiecībām ar klasisko repertuāru.

Reinis Zariņš ar izcilību absolvējis Jāzepa Mediņa mūzikas skolu un Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu Rīgā, Jēlas Universitātes mūzikas skolu (ASV) un Londonas Karalisko Mūzikas akadēmiju. Skolotāju vidū Reinis īpaši izceļ Borisu Bermanu, Kristoferu Eltonu, Rafi Haradžanjanu un Renē Salaku. Būtiskus iespaidus Reinis guvis no sadarbības ar Klodu Franku, Paskālu Devuajonu, Pjēru Bulēzu, Pēteri Franklu, Ričardu Gudu, Džesiju Levainu, Tokijas stīgu kvartetu un Vermēra stīgu kvartetu.

No 16. līdz 30. decembrim atjaunotajā vēsturiskajā Dzintaru koncertzālē norisināsies otrais Ziemassvētku festivāls. Deviņos krāšņos koncertos tiksimies ar Raimondu Paulu, Valsts Akadēmisko kori «Latvija», trio «Art-i-Shock», muzikālo apvienību «Raxtu Raxti», Elīnu Šimku un «Trio Angelicus», pianistu Reini Zariņu, Rīgas Doma zēnu kori, «Xylem Trio», «Queen’s Six» un pasaulslaveno tenoru Aleksandru Antoņenko.

Vēsturiskā Dzintaru Mazā zāle ar 500 skatītāju vietām pēc vairāku gadu rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem tika atklāta 2015. gada maijā, sniedzot iespēju koncertdarbību Dzintaros turpināt visa gada garumā.

Uz augšu