Ar Šķēles vārdu saistīto kriminālprocesu izbeigšot noilguma dēļ

Nedēļas sākumā prokuratūra norādīja, ka virsprokurora Modra Adlera pārziņā esošajā kriminālprocesā par kompānijas «Ratcliff Limited» patiesā labuma guvēju un viņu atbalstītāju iespējamiem noziegumiem aizvien notiek izmeklēšana, lai gan tajā nav ne apsūdzēto, ne aizdomās turamo. Taču ceturtdien ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers sarunā ar raidījumu «de facto» atzinis, ka lietu jāslēdz noilguma dēļ.

«Šim procesam bija jābūt izbeigtam, jo tur jau sen ir iestājies noilgums. Cik es zinu, sakarā ar prokuroru maiņu un noslodzi tīri tehniski tas vēl nav izdarīts,» raidījumam sacīja Kalnmeiers.

Kā ziņots, Šķēle šonedēļ tiesā atzina, ka advokāts Jānis Loze «daļēji pārstāvējis» viņa intereses šajā projektā.

Tiesas sēdes sākumā apsūdzētais advokāts Loze, pēc kura aicinājuma Šķēle tika izsaukts liecināt, norādīja vēlas saņemt apstiprinājumu no Šķēles, vai viņš ekspolitiķim sniedza juridisko palīdzību un vai projektā rīkojās tikai un vienīgi Šķēles interesēs.

«Daļēji jā, daļēji nē,» uz jautājumu atbildēja Šķēle. Viņš atgādināja, ka savulaik, aptuveni 2000.gada beigās vai 2001.gada sākumā, par digitālās televīzijas projektu viņu uzrunājis viņa kādreizējais padomnieks Jurģis Liepnieks. Pēc vairākkārtējas uzrunāšanas Šķēle esot ieteicis vērsties pie Lozes, kurš gadiem ilgi pārstāvējis viņa intereses un bijis saistīts ar virkni viņam piederošu uzņēmumu saimnieciskajām interesēm.

Pēc Šķēles stāstītā, advokāts pārstāvējis politiķa intereses projektā attiecībā uz vairākuma iegūšanu, proti, ja Šķēlem būtu bijusi interese par līdzdalību digitālās televīzijas projektā, viņš tajā būtu vēlējies iegūt vairākumu. Bijušais politiķis paziņoja, ka attiecībā uz pārējiem klientiem šajā projektā Lozem pašam bijis jāsaprot, vai viņam pastāvēja interešu konflikts.

Tad Loze Šķēlem vaicāja, vai viņš sācis sniegt juridisko palīdzību digitālās televīzijas projektā un komunicēt ar konkrētiem uzņēmumiem un personām tikai pēc Šķēles uzdevuma. Atbildē Šķēle uzsvēra, ka viņam tobrīd nebija šaubu par to, ka digitālās televīzijas projekts ir labs, un nevienu brīdi tas nav ticis nav veidots kā krāpniecisks, nelikumīgs vai sabiedrībai nelietderīgs.

Šķēle norādīja, ka viņam nav iebildumu, ja Loze uzrādīs attiecīgus bankas izrakstus par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī sniegs liecības, jo viņam ir tiesības uz savu aizstāvību šajā krimināllietā, lai pierādītu savu nevainīgumu.

Šķēles bijušā finanšu konsultanta, apsūdzētā Harija Krongorna aizstāve Guna Kaminska jautāja, vai toreiz, kad Loze bija Šķēles advokāts, viņu starpā bija noslēgti kādi līgumi un vai tika iesniegti konkrēti maksājumi. Uz šo jautājumu Šķēle atbildēja noraidoši, skaidrojot, ka līgums nebija noslēgts, bet viņam pastāvēja vienošanās ar Lozes pārstāvēto advokāta biroju, kur Loze bija viens no partneriem. Loze, kā izteicās Šķēle, bijis viņa protektors. Maksājumi Lozem tikuši veikti regulāri - ik mēnesi viņš maksājis 5000 ASV dolāru.

Šķēle vēlreiz uzsvēra, ka ar minēto advokātu biroju 2000.gadā tika panākta vienošanās par trasta aizbildņa jeb pārvaldnieka pienākumu pildīšanu pār viņa īpašumiem, jo toreiz bija uzstādījums, ka Ministru prezidentam sava manta un aktīvi bija jāatsavina, līdz ar to tie tika nodoti trastā. Šo visu darījumu veica auditori, bet juridisko palīdzību nodrošināja Lozes birojs.

«Starp mani un Lozi pastāvēja klienta un advokāta attiecības digitālās televīzijas lietā daļā tieši par vairākuma iegūšanu uzņēmumā «Kempmayer»,» skaidroja Šķēle. «Nevajag domāt, ka Lozem bija uz mani monopols,» piebilda Šķēle un paskaidroja, ka nekārtoja visus jautājumus tikai ar Lozes palīdzību.

Šķēle arī liecināja, ka viņš neesot iejaucies attiecībās starp «Kempmayer» un «Digitālo Latvijas radio un televīzijas centru». Krongorna aizstāve vēlējās precizēt, vai Šķēle jebkad Krongornam deva rīkojumus par vairākuma iegūšanu «Kempmayer». Bijušais politiķis atbildēja noliedzoši, jo tas nebija viņa pienākums - ar to nodarboties, ar to bijis jānodarbojas Maiklam Neiglam un Lozem, cik viņam to ļāvuši interešu konflikta ierobežojumi.

Kaminska vēlējās uzzināt Šķēles lomu digitālās televīzijas projektā, uzdodot lieciniekam jautājumu: «Kas jūs esat?» Šķēle pauda pārliecību, ka gadījumā, ja viņa nebūtu šajā projektā, tad arī nebūtu šīs krimināllietas un «šīs personas šeit nesēdētu uz apsūdzēto sola 14 gadus».

Pēc liecību sniegšanas Šķēle uz žurnālistu papildu jautājumiem atteicās atbildēt. Savukārt Liepnieks pauda, ka gadījumā, ja Šķēle būtu tik drosmīgs un atklāts pirms vairākiem gadiem, pašā krimināllietas sākumā, tad pašreizējā situācija būtu citādāka.

Prokurors Monvīds Zelčs aģentūrai LETA pauda, ka Šķēle liecināja kā parasti - uz jautājumiem atbildot gari, plaši ar nevajadzīgām liriskām atkāpēm, sniedzot arī izvairīgas atbildes uz konkrētiem jautājumiem. Tāpat arī prokurors teica, ka nekādas būtiski jaunas atklāsmes no Šķēles neizskanēja. «Nebija jau arī sagaidāms, ka Šķēle tagad liecinās pret sevi, apstiprinot Lozes jaunos paziņojumus par norādījumu došanu attiecībā uz līguma projektu un citiem jautājumiem,» komentēja Zelčs.

Viņš arī izteicās, ka gan Lozes jaunie paziņojumi, gan Šķēles liecības nāk par labu apsūdzībai tādā ziņā, ka papildus apstiprina un piedod ticamību Liepnieka liecībām, kuras apsūdzība izmanto šajā lietā.

Jau ziņots, ka pērn 15.maijā tiesa nolēma atzīt par vainīgiem 13 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodu. Tikmēr piecas personas tika attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības. Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā.

Andrejam Ēķim tiesa piemēroja 43 200 eiro naudas sodu. Kādreizējam «Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra» (DLRTC) ģenerāldirektoram Guntaram Spundem noteikts viena gada cietumsods un naudas sods 28 800 eiro apmērā. Lozem piespriesta divu gadu brīvības atņemšana un naudas sods 36 000 eiro apmērā. Nodokļu konsultantam Uldim Kokinam tika noteikts divu gadu cietumsods un naudas sods 18 000 eiro apmērā.

Šķēles ģimenes firmas SIA «Uzņēmumu vadība un konsultācijas» finanšu konsultantam Krongornam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu. Šķēles kādreizējam biroja vadītājam polittehnologam Liepniekam tiesa kā galīgo sodu noteica naudas sodu 72 000 eiro apmērā.

Bijušajam «Kempmayer Media Latvia» valdes loceklim Andrejam Zabeckim tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu. Bijušajam «Kempmayer Media Latvia» valdes loceklim Jānim Zipam noteikta brīvības atņemšana uz diviem gadiem un naudas sods 25 200 eiro apmērā. Bijušajam «Kempmayer Media Latvia» valdes loceklim Jānim Svārpstonam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu, kā arī naudas sodu 25 200 eiro apmērā.

Biznesa konsultantam Valdim Purvinskim piemērots 18 000 eiro naudas sods. Šāds sods tika piemērots arī bijušajam «Latvijas Valsts radio un televīzijas centra» (LVRTC) valsts pilnvarniekam Adrianam Boldanam (Ļublinam), bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Nacionālā teātra direktoram Ojāram Rubenim, bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Didzim Jonovam.

Bijušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Māris Pauders, kurš iepriekš psihiski saslimis, tika atbrīvots no kriminālatbildības. Pauders ir aizgājis mūžībā.

Tiesa nolēma attaisnot ar politiķi Vili Krištopanu saistīto kompāniju bijušo darbinieku Gintu Bandēnu, divus bijušos DLRTC valdes locekļus Jāni Plūmi un Alfrēdu Janevicu, bijušo «Kempmayer Media Latvia» valdes locekli Juri Ulmani, advokātu Mārtiņu Kvēpu.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un KML meitasfirmas «Kempmayer Media Latvia» vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.