Dzintaru koncertzālē atklās otro Ziemassvētku festivālu

Pirmajā daļā – dziesmas no projekta «Latvijas komponisti Latvijas simtgadei», kurā vairāk nekā 70 latviešu komponistu tika mudināti rakstīt jaundarbus korim, izvēloties tos veltīt kādai no piecām stihijām – zeme, ūdens, mīlestība, debesis (gaiss) un uguns. Koncerta otrajā daļā skanēs līdz šim mazāk zināmas, bet briljantas Raimonda Paula kordziesmas, kuras jaunā un tikko atvērtā CD apkopojis Valsts Akadēmiskais koris «Latvija».

Savukārt jau rīt 17. decembrī plkst. 19:00 uz koncertu «Bēthovens un Pjacollas tango» aicinās azartiskās trio ART-i-SHOCK mākslinieces – pianiste Agnese Egliņa, sitaminstrumentāliste Elīna Endzele un čelliste Guna Šnē, klausītājus aizvedīs ceļojumā no tradīcijās kalta klasicisma līdz avangarda mūzikas abstraktajiem triepieniem.

Trio ART-i-SHOCK ir ansamblis, kas vienmēr spēj pārsteigt ar savu spilgto uzstāšanās veidu un neordināro pieeju repertuāram, veidojot drosmīgas un izdomas bagātas skaņdarbu kombinācijas. Koncertam «Bēthovens un Pjacollas tango.» ART-i-SHOCK mākslinieces sagatavojušas Astora Pjacollas «Četri gadalaiki Buenosairesā», Ludviga van Bēthovena, Toši Ičianahi, Alfrēda Šnitkes un Riharda Dubras skaņdarbus.

Astors Pjacolla ir argentīniešu komponists, kuru gan speciālisti, gan klausītāji pamatoti uzskata par 20. gadsimta otrās puses ievērojamāko tango meistaru. Viņa rokās tango vairs nebija vienkārši deja, Pjacolla radīja jaunu harmonisku un ritmisku tango vārdnīcu, kas piemērots koncertzālēm, nevis tikai deju grīdai, izmantojot gan džeza, baroka un klaiskās formas. Ciklā Četri gadalaiki Buenosairesā Pjacolla ar sev tik raksturīgo karstasinīgumu un smeldzi mums rāda Argentīnas galvaspilsētas pārvērtības vasarā, rudenī, ziemā un pavasarī. Ludvigs van Bēthovens Variācijās čellam un klavierēm par tēmu no G. F. Hendeļa oratorijas Jūda Makabejs izrāda cieņas žestu baroka mūzikas dižgaram – Bēthovens augstu vērtēja Hendeļa mūziku un 12 variācijās dāsni ļāvis izpausties dažādos raksturos gan klavierēm, gan čellam.

Rihards Dubra apcer rudeni speciāli trio ART-i-SHOCK rakstītajā opusā Rudens kaislības (Les passions d’ automne (Valse triste)). Japāņu avangarda komponists Toši Ičijanagi, kurš savos darbos izmanto gan japāņu tautas instrumentus, gan elektroniku, kā arī šautriņas, kas iestīvinātas starp klavieru stīgām skaņdarbā Paganini Personal met tiltu uz 19. gadsimta vijoļmūzikas leģendāro virtuozu.

Trio ART-i-SHOCK ir viens no meistarīgākajiem, oriģinālākajiem un ievērojamākajiem Latvijas kameransambļiem ar Eiropas mērogā unikālu, neparastu instrumentu sastāvu. Kopš tā pastāvēšanas sākotnes 2011. gadā trio spēlē trīs izcilas mūziķes ar atšķirīgām personībām un temperamentiem – pianiste Agnese Egliņa, sitaminstrumentāliste Elīna Endzele un čelliste Guna Šnē. Ansambļa nosaukumā iešifrēta tiekšanās pēc mākslinieciskas pilnības, vēlme klausītājus pārsteigt, iepriecināt un dažreiz draudzīgi provocēt. Smalks humors, spēles elements, radošs šoks kā pirmstāvoklis jaunradei un sevis jaunatklāšanai. Trio ART-i-SHOCK koncertprogrammas ir kontrastiem un muzikāliem eksperimentiem bagātas. Sadarbojoties ar komponistiem, trio pilnveido un paplašina oriģinālmūzikas repertuāru, kas sarakstīta čellam, klavierēm un sitaminstrumentiem, aktīvi veicina jaunu skaņdarbu tapšanu. To interpretācijas raisījušas kritiķu sajūsmu par mūziķu rūpīgu iedziļināšanos katrā darbā, laikmetīgās mūzikas niansēti smalkiem atskaņojumiem un tehnisko meistarību.

No 16. līdz 30. decembrim atjaunotā vēsturiskā Dzintaru koncertzāle aicina uz otro Ziemassvētku festivālu. Deviņos krāšņos koncertos tiksimies ar leģendāro maestro Raimondu Paulu, izcilo latviešu pianistu Reini Zariņu, Valsts Akadēmisko kori «Latvija» diriģenta Māra Sirmā vadībā, trio Art-i-Shock, muzikālo apvienību «Raxtu Raxti», Elīnu Šimkus un Trio Angelicus, Jāni Lūsēnu un Rīgas Doma zēnu kori, Xylem Trio un pasaulslaveno tenoru Aleksandru Antoņenko. Festivāla īpašie viesi – a cappella grupa no Lielbritānijas «The Queen’s Six».

Vēsturiskā Dzintaru Mazā zāle ar 500 skatītāju vietām pēc vairāku gadu rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem tika atklāta 2015. gada maijā, sniedzot iespēju koncertdarbību Dzintaros turpināt visa gada garumā.