/nginx/o/2018/07/09/8480621t1h83f2.jpg)
Oficiālais bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz astoņus procentus, un reālais ir vēl lielāks, taču uzņēmēji norāda, ka atrast pietiekami daudz strādnieku ir grūti un pat neiespējami. Tāpēc viņi aizvien uzstājīgāk runā par atvieglojumiem mazkvalificētu darbinieku ievešanai no citām valstīm.
Piedalies ar balsojumu un izsaki savu viedokli
Trūkst ogu lasītāju, kokapstrādē strādājošo, kravu pārvadātāju. Par darbinieku trūkumu sūdzas ari citu nozaru uzņēmumu vadītāji.
Ievesto darbinieku skaits ar katru gadu aug, rāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati. Līdz šā vidum termiņuzturēšanās atļaujas izsniegtas 6826 cilvēkiem, kas ieradušies strādāt mazkvalificētu darbu. Visvairāk iebraukušo ir no Ukrainas (1366), Lietuvas (1014) un Bulgārijas (717), tām seko Baltkrievija un Krievija. Šajos skaitļos nav iekļauti viesstrādnieki, kas iebrauc uz neilgu laiku.
Taču uzņēmēji norāda, ka patlaban darbinieku ievešana no trešajām valstīm ir ļoti sarežģīta. Dokumentu noformēšana - ilga un dārga, uzņēmējam jāatbild par nodarbinātā veselības aprūpi, ja tāda vajadzīga, turklāt jāmaksā vismaz vidējā alga valstī, kas šogad trešajā ceturksnī bija 847 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šo nosacījumu Iekšlietu ministrijas pārstāvji gan solījuši pārskatīt, ziņoja portāls LSM.
Portāla TVnet debatē darbaspēja ievešanas atvieglojumus aizstāv uzņēmuma «Food Union» valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs. Viņš norāda, ka reģioni Latvijā kļūst aizvien tukšāki, un viesstrādnieku piesaiste ir neizbēgama. Viņš uzsver, ka šie iebraucēji ļautu noturēt zemākas produktu cenas un tātad lielāku patēriņu.
Oponē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Viņš uzskata, ka lēta darbaspēka pieplūdums var palielināt IKP, taču ietekme uz algām un kopējo dzīves līmeni būs negatīva.
Vai Latvijai jāatvieglo nosacījumi mazkvalificēta darbaspēka ievešanai? Lasi argumentus, balso un izsaki savu viedokli portāla TVnetdebašu sadaļā!
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)