/nginx/o/2018/07/09/8482478t1hcffa.jpg)
Zviedrijas valdība nevar liegt pašvaldībām savu ostu iznomāšanu Krievijas gāzes vada projekta «Nord Stream 2» vajadzībām, tomēr valdībai ir noteikti iebildumi, ar kuriem varētu būt pietiekami, lai reģionu vadītāji noraidītu šādu iespēju. Valdība uzskata, ka ostu izmantošana negatīvi ietekmē Zviedrijas aizsardzības politikas intereses.
Krievijas kontrolētais «Nord Stream 2» vēlas nomāt Slītes ostu Gotlandes salā, kā arī Kārlshamnas ostu Zviedrijas dienvidos, lai atvieglotu jaunā gāzes vada būvniecību zem Baltijas jūras.
Zviedrijas ārlietu ministre Margota Valstrēma un aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists otrdien tikās ar Gotlandes un Blēkinges, kur atrodas Kārlshamnas osta, pašvaldību amatpersonām.
Pēc tikšanās Valstrēma atzina, ka
valdību saista noteikumi, kas paredz reģionu autonomiju, tomēr pauda savu neapmierinātību ar iespējamo ostu iznomāšanu.
«Valdība nevar kontrolēt pašvaldību lēmumus. Pašvaldības lemj par ostu nomu. Valdība uzskata, ka ostu izmantošana negatīvi ietekmē Zviedrijas aizsardzības politikas intereses, lai arī mūsu kopējais novērtējums ir tāds, ka projektu ir grūti apturēt,» viņa norādīja ziņu aģentūrai TT.
Hultkvists brīdināja par sekām, kas varētu iestāties ostu iznomāšanas gadījumā, norādot, ka
Zviedrija Kārlshamnas un Slītes apkārtnē veic plašas militāras aktivitātes.
Preses konferencē pēc tikšanās ar ministriem Gotlandes reģionālās asamblejas priekšsēdētājs Bjērns Jānsons atzina, ka valdības nepārprotamā nepatika mazina iespēju tās iznomāt.
«Balstoties tajā ir kļuvis grūti pateikt «jā»,» viņš sacīja aģentūrai TT.
Domājams, ka reģioni no ostu iznomāšanas iegūtu 25 miljonus līdz 60 miljonus Zviedrijas kronu (2,6 miljonus līdz 6,2 miljonus eiro).
Zviedrijas premjerministrs Stefans Levēns paziņoja, ka centrālā valdība ir gatava apspriest kompensāciju pašvaldībām, tomēr tā nevar piespiest pašvaldības atteikties no līgumu slēgšanas.
Valstrēma norādīja, ka valdība plāno apspriest konstitūcijas grozīšanu, lai dotu valdībai lielākas pilnvaras līdzīgās situācijās nākotnē aizstāvēt valsts nacionālās intereses.
Pagājušajā nedēļā Krievijas vēstnieks Zviedrijā Viktors
Tatarincevs paziņoja, ka Maskavai «nav nekādu plānu» iebrukt Zviedrijā saistībā ar abu ostu iespējamo nomu.
Krievijas valsts dabasgāzes koncerns «Gazprom», Lielbritānijas un Nīderlandes grupa «Shell», Austrijas OMV un Vācijas uzņēmumi «Uniper» un «Wintershall» pērn jūnijā vienojās uzbūvēt jaunu gāzesvadu «Nord Stream 2» Baltijas jūrā no Krievijas uz Vāciju, apejot Ukrainu, Poliju un Baltijas valstis. Jaunā gāzesvada jauda būs divreiz lielāka nekā «Nord Stream», un to varētu pabeigt līdz 2019.gada beigām.