Rosina saglabāt Privatizācijas aģentūras juridisko statusu un mainīt tās nosaukumu

Patlaban PA pieder kapitāldaļas vairākos uzņēmumos - 84,15% akciju AS «Reverta», 100% akciju SIA «Hiponia» un 100% SIA «FeLM». Ministrijā norāda, ka līdz ar to PA ir deleģēti specifiski un valstiski svarīgi uzdevumi, turklāt PA meitas sabiedrībās ir ieguldīti ievērojami valsts līdzekļi. «Valsts kapitālsabiedrības statuss nodrošina atbilstošu pārraudzību un kontroli no valsts puses. Šāda veida uzdevumu izpildi privātpersona neuzņemtos, jo šāda veida meitas sabiedrību pārvaldīšana rada lielas izmaksas, ko PA daļēji finansēja ar pamatkapitāla palielināšanu,» skaidro EM.

Ņemot vērā PA darbības specifiku, it īpaši ar Ministru kabineta lēmumiem noteikto uzdevumu veikšanu, kas saistīti ar PA meitas sabiedrību pārvaldību, valsts līdzdalība PA pamatojama ar tirgus nepilnības situāciju. EM skaidro, ka patlaban valstī nav citas institūcijas, kas būtu spējīga nodrošināt uzdevumu izpildi, kas tai uzdoti ar Ministru kabineta lēmumiem attiecībā uz «Reverta» un «Hiponia» pārvaldību, kā arī ar valsts prasījuma tiesībām pret AS «KVV Liepājas» metalurgs pārvaldību un citiem nākotnes projektiem, kuru realizācijā PA var tikt izmantota kā instruments.

Ņemot vērā iepriekš minēto, EM ieskatā, PA ir saglabājama esošajā juridiskajā statusā, t.i., saglabājot PA valsts kapitālsabiedrības statusu, pamatojoties uz nepieciešamību nošķirt PA darbības rezultātā iespējamos riskus no valsts riskiem, tajā skaitā finansiālos un juridiskos riskus.

EM arī rosina noteikt, ka PA tiek deleģēta valsts nekustamā īpašuma pārdošanas funkcija un tā tiek veikta centralizēti.

Ministrija aicina veikt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, nosakot PA pārvaldīšanu un uzraudzību tikai saskaņā ar Pārvaldības likumu vispārējā kārtībā, vienlaikus mainot PA nosaukumu uz tādu, kas atbilstu PA darbības profilam un atspoguļotu visas tās darbības jomas.

Ministrija ir formulējusi PA vispārējo stratēģisko mērķi, kas ir «nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju».

Patlaban kopējā PA turējumā, valdījumā un īpašumā esošā portfeļa vērtība, neskaitot meitas sabiedrības, ir aptuveni 159 miljoni eiro.

Šā gada 1.novembrī PA valdījumā bija 49 valsts nekustamā īpašuma objekti un 654 zemesgabali. Noslēgto zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu nomas līgumu skaits bija 724. Tāpat PA kontrolē bija 960 zemes izpirkuma līgumi.

Šā gada 1.novembrī PA valdījumā bija 1115 valsts dzīvokļu īpašumi, kā arī tās turējumā bija valsts kapitāla daļas 34 kapitālsabiedrībās. Šā gada 1.novembrī PA kontrolē bija 154 atsavināšanas līgumi un 390 privatizācijas līgumi. EM norāda, ka 1.novembrī kopumā valstī neizmantoti bija 2,54 miljoni privatizācijas un īpašuma kompensācijas sertifikātu 101,34 miljonu eiro nominālvērtībā jeb 2,3% no valstī kopumā piešķirto sertifikātu skaita. Kopējais kontu skaits, kuros bija privatizācijas sertifikāti, - 381 236.

Jau ziņots, ka 2013.gada augustā Ministru kabineta komiteja konceptuāli atbalstīja PA darbības izbeigšanas stratēģiju trijos posmos līdz 2018.gadam vai 2017.gada beigām.

Tostarp pirmais posms ir atsevišķu PA funkciju nodošana citām institūcijām no 2013.gada līdz 2015.gada pirmajam pusgadam. Otrais posms ir PA reorganizācija, nemainot juridisko statusu, bet mainot nosaukumu un turpmākās darbības mērķus - bankas «Citadele» un AS «Reverta», ja to akcijas vēl nebūs pārdotas, pārvaldīšanu un akciju pārdošanu, kā arī nekustamo īpašumu uzņēmuma «Hiponia» pārvaldīšanu. Trešais posms ir PA darbības izbeigšana.

Šā gada novembrī Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» EM administrācijas vadītāja Ieva Jaunzeme atzina, ka līdz šā gada beigām mēģinās rast risinājumu PA nākotnei.

PA vadītājs Vladimirs Loginovs skaidroja, ka PA darbības izbeigšana ir sarežģīta, ņemot vērā iestādes plašo profilu, proti, PA strādā ne tikai ar privatizācijas sertifikātiem, bet arī ar valsts īpašumā esošiem dzīvokļiem un zemes vienībām, valsts kapitāldaļām uzņēmumos u.c.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka par PA nākotni diskutē jau kopš 2000.gada un pēc 16 gadiem šis jautājums nav pavirzījies. Viņa piebilda, ka EM ir nokavējusi visus termiņus, kādos tai bija jāiesniedz Ministru kabinetā priekšlikumi par PA nākotni.

«Ja PA bez privatizācijas procesa ir vēl kādas funkcijas, tad ir skaidri jāpasaka, un tad arī varēs definēt PA sasniedzamos mērķus un atbildību. Revīzijā par «Parex bankas» pārdošanu Valsts kontrole analizēja arī PA lomu un pienesumu šajā procesā. Kontrole secināja, ka PA pildīja pastkastītes lomu un neuzņēmās atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Būtu jāsaprot, kāda ir PA pievienotā vērtība,» uzsvēra Krūmiņa.

Savukārt Jaunzeme stāstīja, ka patlaban EM strādā pie priekšlikumiem par PA nākotni, ko ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) plānots piedāvāt līdz novembra beigām, bet minētos priekšlikumus valdībā ministrs varētu iesniegt līdz šā gada beigām.

Ņemot vērā PA darbības komplicēto struktūru un atšķirīgās atbildības jomas, Jaunzemes ieskatā valdībai PA nākotnes jautājums būtu jāskata pa daļām, proti, ko darīt ar neprivatizētajiem dzīvokļiem un zemes vienībām, kā rīkoties ar valstij piederošajām kapitāldaļām uzņēmumos, un tad lemt par PA darbības izbeigšanas lietderību.

Arī Loginovs piekrita, ka ir jāsaprot, kā nākotnē rīkoties ar PA atbildības jomām. Viņš piebilda, ka ir jāizlemj, vai jautājumus, kas saistīti ar nekustamajiem īpašumiem, būtu jāuztic, piemēram, «Valsts nekustamajiem īpašumiem». Savukārt Jaunzeme norādīja, ka daudzas PA funkcijas neizzudīs arī pēc aģentūras likvidēšanas, jo, piemēram, bezīpašnieku manta turpinās nonākt valsts īpašumā, līdz ar to būs jādomā, kurš ar šiem jautājumiem nodarbosies.