Privatizācijas aģentūra nesaskata nekā nosodāma, ka vairāki tā dēvēto «Parex» slikto aktīvu pārvaldītājas, akciju sabiedrības «Reverta» meitas uzņēmumi reģistrēti ārzonās, - «tās meitas ir dibinātas ērtības dēļ, un nekā tāda baigi bīstama nav». «Revertas» gada pārskatā atklāti meitas uzņēmumi, kas reģistrēti Kiprā un Britu Virdžīnu salās.
«Revertai» pieder ārzonu uzņēmumi. Vai tā ir problēma?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Uzmanību tam pagājušās nedēļas nogalē pievērsa kolēģi no LTV7 raidījuma «Ļičnoje ģelo» jeb «Personīgā lieta».
«Reverta», kas pēc «Parex» bankas sadalīšanas pārņēma tās problemātiskos aktīvus, meitasuzņēmumus veidojusi, lai pārvaldītu «Parex» bankas parādnieku nekustamos īpašumus. Ar domu, ka pēc īpašuma pārdošanas nauda tiek iemaksāta valsts budžetā, bet meitasuzņēmums – likvidēts. Raidījuma «Ļičnoje ģelo» žurnālisti vērsuši uzmanību, ka
viens no šiem meitasuzņēmumiem reģistrēts ārzonā - Britu Virdžīnu salās, bet otrs – Kiprā, ko mēdz dēvēt par pusofšoru.
«Revertas» valdes priekšsēdētāja norāda – uzņēmumi reģistrēti ārzonās ne tādēļ, lai izvairītos no nodokļu nomaksas.
Solvita Deglava, AS «Reverta» valdes priekšsēdētāja: - Uzņēmums «Regalit» ir vēsturiskais mantojums, ko mēs saņēmām «Parex» sadalīšanas brīdī, kura darbība pakāpeniski tiek samazināta un tiks sākta šā uzņēmuma likvidācija, otrs uzņēmums – tā uzdevums bija veikt specifisku funkciju, mums kā ķīla bija jāpārņem kuģis, un šī uzņēmuma jurisdikcija tika izvēlēta atbilstoši kuģošanas nozarē pieņemtajam.
Kuģis gan pārdots jau pirms trīs gadiem, bet meitasuzņēmums saglabāts ar domu – iespējams, būs pārvaldāms vēl kāds kuģis. Tagad gan arī šis uzņēmums tiek gatavots likvidācijai.
Ekonomikas ministrs gan atzina, ka valsts kapitālsabiedrības meitasuzņēmumus nevajadzētu reģistrēt ārzonās, bet pēc skaidrojumiem aicināja vērsties Privatizācijas aģentūrā.
Privatizācijas aģentūras vadītājs norāda – ārzonās reģistrētie «Revertas» meitasuzņēmumi nav nekāds jaunums un viņš šādā praksē nekā nosodāma nesaskata.
Vladimirs Loginovs, Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs: - Tās meitas ir dibinātas ērtības dēļ, un nekā tāda baigi bīstama nav.
Attiecīgi, ja tā sabiedrība ir pārvaldīta pareizi un tā ir 100% piederoša «Revertai», no akcionāru viedokļa mēs risku nesaskatām.
- Darbinieki ir šajos divos uzņēmumos?
- Cik man zināms, nav.
- Nav arī nekādu nodokļu jautājumu?
– Nodokļu no algām, protams, nav, protams, tie nodokļi attiecīgās jurisdikcijās parādās un tas jākārto kā uzņēmumam, kas ir reģistrēts Lietuvā, Igaunijā vai jebkurā citā valstī.
Sabiedrība par atklātību «Delna» gan norāda – no valsts kapitālsabiedrības tiek prasīti augstāki caurspīdīguma standarti nekā no privātuzņēmumiem.
Jānis Volberts, sabiedrības par atklātību «Delna» direktors: - Visas valstis pēc Panamas skandāla cenšas darīt maksimāli, lai izvairītos no ofšoru izmantošanas. Šobrīd jau ir ļoti grūti pārbaudīt, kas tajos uzņēmumos patiesībā notiek, un «Reverta» šobrīd pati meklē sev pircēju - nevis Privatizācijas aģentūra, bet pats uzņēmums, un ir zināmi riski, ka kaut kas var palikt nezināms sabiedrībai.
Atlikušo aktīvu pārdošana tiek prognozēta nākamā gada laikā. Pagaidām tie sadalīti portfeļos un piedāvāti 65 investoriem
. No vairāk nekā miljarda eiro līdz šim izdevies atgūt 720 miljonus, attiecīgi valsts zaudējumi pagaidām lēšami aptuveni 400 miljonu eiro apmērā.