Šī sieviete agrāk svēra 30 kg; viņas dzīvību izglāba fitness

Sofija Gajnika ir no Melburnas Austrālijā. Kad pieaugušās sievietes svars nokritās līdz 30 kilogramiem, ārsti brīdināja par draudiem viņas dzīvībai.

Sofija stāsta, ka teju visu savu mūžu aktīvi sportojusi, tomēr lielā psiholoģiskā spiediena rezultātā savulaik sasirga ar anoreksiju. Meitene kopš bērnu dienām bija pieradusi pie kalorijām bagāta uztura un našķiem, taču regulārā peldēšana un tenisa nodarbības un labā vielmaiņa ļāvusi saglabāt svaru ap 50 kilogramiem. Viss sāka mainīties 19 gadu vecumā. Mācību stresa un mazkustīgāka dzīvesveida rezultātā viņa īsā laikā pieņēmās svarā par pieciem kilogramiem.

Neliels svara pieaugums sievietei licis justies neiederīgai sportisko cilvēku sabiedrībā, un viņa nolēmusi ieturēt diētu, kas pamazām pāraugusi anoreksijā. Viņa atzīstas, ka savulaik ilgstoši dzīvojusi, uzņemot tikai 300 kalorijas dienā, paralēli līdz spēku izsīkumam sportojot.

«Ilgu laiku pat neaptvēru, ka man ir anoreksija. Bet kā gan es to būtu varējusi? Es biju tik izsalkusi, novārgusi un dzīvoju maldos. Es pamazām miru. Skrupulozi skaitīju ikkatru kaloriju un ēdu tikai tad, kad to biju «nopelnījusi» smagos treniņos. Un pat tad ēdu tikai produktus, kuri saturēja vismaz 90% ūdens,» viņa atceras.

«Parastā dienā mēdzu piecelties un pa taisno doties sportot, lai «nopelnītu» tiesības ēst brokastis. Es skrējusi trīs kilometrus, tad veicu atspiedienus, vēdera presīti un citus vingrojumus. Es to darīju, kamēr varēju izturēt, un dažkārt pat zaudēju samaņu vai man sametās slikta dūša. Rīta vingrošana man aizņēma divas līdz trīs stundas,» viņa stāsta.

Kad sievietes svars nokritās zem 40 kilogramiem, viņai sportot vairs nebija spēka, tāpēc to aizstāja vēl intensīvāka kaloriju skaitīšana. «Kad ēdu, mana maltīte lielākoties bija 20 grami spinātu, 15 grami sēņu, 20 grami cukīni un viena zirņu pāksts. Es nekad neapēdu vairāk par 100 kalorijām vienā ēdienreizē. Skaitot kalorijas, es pat pieskaitīju tās divas, ko veidoja krūze ar tēju.»

Anoreksijas iespaidā uz sievietes ķermeņa pastiprināti parādījās apmatojums, viņai sāpēja locītavas un bija dzeltena āda. Kad viņa devās atvaļinājumā uz Taizemi, kur gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par 30 grādiem pēc Celsija, viņa tik un tā sala un naktīs gulēja ar ieslēgtu sildītāju un divām segām.

Sofija atceras, ka savu nopietno stāvokli sāka aptvert tikai tad, kad viņai pastiprināti sāka izkrist mati. Ārsta apmeklējums sievietei ļāva aptvert, ka viņai ir anoreksija. Turklāt viņa tika brīdināta: vai nu viņa sāks ēst normāli, vai mirs.

Ar ārstu un ģimenes atbalstu Sofija pamazām atsāka ēst kalorijām bagātāku ēdienu. Kad viņas svars pieauga līdz 50 kilogramiem, Sofijai atkal bija spēks nodarboties ar sportu un dzima viņas jaunā kaislība - kultūrisms. Tagad Sofijas svars ir 66 kilogrami, un viņa saka, ka ar savu jauno un veselīgo izskatu ir ļoti apmierināta.