Premjers Māris Kučinskis pārkāpj paša izvirzītās apņemšanās

Māris Kučinskis, Ministru prezidents, 2016.gada 11.februārī, Saeimas sēdē pirms balsojuma:

«Paradoksālākais šajā situācijā ir tas, ka par reformām izglītībā, veselības aprūpē, tautsaimniecībā un arī citās jomās tiek runāts gadiem ilgi, tomēr lēmumi netiek pieņemti. Tas liecina, ka izpildvarai ir trūcis politiskās gribas vai varbūt iespējas pieņemt drosmīgus un reizē akūti nepieciešamus lēmumus. Rezultātā mēs kavējam - kavējam kā valsts, iestrēgstam birokrātiskos sīkumos un vēlmē izdabāt visiem.»

Kučinska valdību visprecīzāk raksturo vārds garlaicība. Uz pelēkā fona izceļas tikai daži ministri. Šahiste Dana Reizniece-Ozola, varbūtību teoriju speciālists Kārlis Šadurskis un brīvajā laikā fotogrāfs Dzintars Rasnačs.

Ar mokām un skandāliem izkustējusies Vienotības pārziņā esošā izglītības reforma. Premjera partijas paspārnē esošā veselības aprūpes reforma buksē. Vasaras sākumā no valdības aizgāja Guntis Belēvičs, kurš neskaidros apstākļos bez rindas un maksāšanas bija veicis medicīniskas manipulācijas valsts slimnīcā un pēc tam par to melojis. Veselības aprūpes galvenie jautājumi – kur ņemt trūkstošos vismaz 700 miljonus un kā sistēmu padarīt efektīvāku. Efektivitāte nozīmē arī pakalpojumu pieejamības sašaurināšanu, tostarp mazo slimnīcu slēgšanu. Kučinska valdība nespēj pretoties pašvaldību lobijam. Reforma vēl nav sākusies, kad atsevišķām reģionālajām slimnīcām jau tiek solīta neaizskaramība. Vārdos veselība ir prioritāte, taču valdība nespēj tai atvēlēt dažus papildu miljonus, kad no tiem ir atkarīgas cilvēku dzīvības.

Lielas rūpes premjeram sagādā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Uzreiz pēc stāšanās amatā viņa sāka raganu medības Valsts ieņēmumu dienestā, veidojot slepenus negodprātīgo darbinieku sarakstus. VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone neturēja līdzi un demisionēja. Viņasprāt, Kučinskim vajadzēja iejaukties un apturēt VID autoritātes graušanu.

Ināra Pētersone, bijusī VID ģenerāldirektore, 2016.gada 2.novembrī:

«Jo sagraut var ļoti vienkārši, bet mēs visi zinām, pēc tam atgūt ir ļoti, ļoti grūti. Tas ir viens. Otrs, kad jau aizgāja publiskajā šī nepareizā retorika, ka tomēr aktīvāk vajadzēja iesaistīties arī premjeram.»

Uz Pētersones pamesto amatu konkursā nepieteicās neviens cienīgs kandidāts, tāpēc Reizniece-Ozola izlēma bez konkursa virzīt Valsts vides dienesta ģenerāldirektori Ingu Koļegovu. Tomēr izrādījās, ka viņai ir problēmas ar VID iesniegto amatpersonas deklarāciju. Zaļie zemnieki ar premjeru priekšgalā centās pierādīt, ka Koļegovas kandidatūras norakšana ir Vienotības un negodprātīgo VID darbinieku pretdarbība, taču pārcentās. Lai gan virzīšanas jauda bija liela, Koļegova pati atteicās kandidēt un turpina darbu Valsts vides dienesta ģenerāldirektores amatā. Aizdomīgās amatpersonu deklarācijas pārbaude Finanšu policijā joprojām turpinās.

Valsts kanceleja izsludināja jaunu konkursu, valdība lēma vilināt kandidātus ar divreiz lielāku algu. VID nebūšanas un demotivētais personāls tagad ir Ilzes Cīrules atbildība. Viņai jāizlemj par vairāku simtu darbinieku atlaišanu, lai rastu līdzekļus algu reformai. Jātiek galā ar Finanšu un Muitas policijas apvienošanu un savstarpējām nesaskaņām.

Sliktāk valdībai gāja ar KNAB šefa meklējumiem. Konkurss izgāzās, jo neviens no desmit pretendentiem nepārvarēja konkursa pirmo kārtu. Arī līdzšinējais priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks. Kučinskis bija pārsteigts par rezultātu un rosināja pārskatīt KNAB pakļautību un priekšnieka iecelšanas kārtību. Tā tomēr nenotika. Izlemts samazināt prasības pretendentiem.

Pirmajā decembrī no Saeimas tribīnes premjers Māris Kučinskis ar nožēlu atzina, ka nenoteiktība ir biežāk lietotā kritika, runājot par ekonomiku. Pēc sešām dienām viņš pats izraisīja vērienīgu haosu nodokļos.

1.janvārī jāstājas spēkā pirms gada pieņemtām izmaiņām, ka sociālais nodoklis no minimālās algas jāmaksā visiem strādājošajiem. Arī tiem, kas, piemēram, strādā uz pusslodzi, neregulāri ir nodarbināti mikrouzņēmumā vai zemnieku saimniecībā.

Tikai gada beigās politiķi atjēdzās, ka šāds regulējums ietekmēs plašu cilvēku loku. Ka pieaugs bezdarbnieku skaits laukos, bez piepelnīšanās iespējas paliks studenti, bez aktīvistiem – sociālās labdarības organizācijas. Bet mikrouzņēmumi zaudēs savu pievilcību, likvidēsies un atlaidīs darbiniekus.

Aijas Barčas vadītā Saeimas Sociālo lietu komisija steigšus sāka darbu, lai veidotu sarakstu ar personu grupām, kas arī turpmāk varēs strādāt, nemaksājot pilnu sociālo nodokli. Saraksts bija tik plašs, ka nebija īstenojams.

Šonedēļ premjers Māris Kučinskis negaidīti paziņoja, ka likums spēkā nestāsies. Nākamgad sagaidāmās problēmas esot lielākas nekā haoss, ko šāds lēmums izraisa šobrīd. Vaininieki esot Valsts ieņēmumu dienests, kas neesot gatavs izmaiņām, un pērn demisionējusī Laimdotas Straujumas valdība, kas neesot pārdomājusi šā lēmuma sekas. Tomēr šie argumenti ir pašķidri, jo zem likuma grozījumiem ir Zaļo un zemnieku savienības ministra Ulda Auguļa paraksts. Arī VID nevēlas uzņemties grēkāža lomu.

Taču lielākā valdības problēma ir ekonomikas attīstības tempu kritums, kas pie nelabvēlīga scenārija var izvērsties arī krīzē. Kučinskis sola, ka izaugsme tuvākajos gados būs 4 līdz 5 procenti. Nekas par šādu veiksmes stāstu neliecina. Šogad IKP prognozes ir nokritušas līdz vienam procentam. Nākamgad, kad tiek prognozēts ES fondu naudas pieejamības burbulis, IKP pieaugšot līdz tikai 3 procentiem, prognozē Latvijas Banka. Tālākai attīstībai, kad fondi būs steigā apgūti, plāna nav.

Uz šāda fona valdība nespēja savaldīt savu partiju biedru, Saeimas deputātu negausību budžeta pieņemšanā. Saeima vairāk nekā 20 miljonus izdāļāja otršķirīgas nepieciešamības projektiem. Finanšu ministre tam nodrošināja fiskālo telpu, bet premjers tikai plāta rokas.