Dana Reizniece-Ozola, finanšu ministre (Zaļo un zemnieku savienība): - Šinī jautājumā, man šķiet, pats svarīgākais ir nozares ministra viedoklis. Ja aizsardzības ministrs būtu uzstājis, ka šie līdzekļi ir ļoti svarīgi, tad es domāju, ka valdība būtu arī ieklausījusies un būtu pieņemts cits lēmums.
- Bet ministrs neuzstāja?
- Nu, viņš saprot, ka ir arī citas prioritātes. Tajā skaitā arī iekšējā drošība, kas ir tikpat svarīga, cik ārējā, un tāds bija kopīgs valdības lēmums. Bet jebkurā gadījumā nozares ministri ir tie, kas saka galveno viedokli. Un šogad valdība, pieņemot budžetu, bija ļoti koleģiāla un visos ieklausījās. Un ka aizsardzībai novirzām finansējumu atbilstoši IKP, kas solīts.
- Tad, ja Bergmaņa kungs būtu uzstājis, tad tas finansējums būtu palicis tā, kā tas bija plānots?
Raimonds Bergmanis, aizsardzības ministrs:
Bet kā. 98 miljoni taču ir piešķirti... Mums ir jātiek galā ar visu to... Protams, jebkurš aizsardzības ministrs jebkurā pasaules valstī būtu priecīgs, ja viņam piešķirtu arī vairāk naudas, un šie 2%, protams, nav akmenī cirsti. Tas ir tas mērķis, uz kuru mēs virzāmies. Bet, lai to visu realizētu, tam visam ir vajadzīgi arī cilvēki, kas to var realizēt, un to mēs cenšamies izpildīt un realizēt. Tā kā man bažas par to, ka būs kaut kādas, ko mēs neesam izdarījuši... Mēs nevienu programmu, nevienu spēju neesam atcēluši.