Mamikins lūdz EK pārbaudīt Latvijas «melnā saraksta» atbilstību starptautiskajiem standartiem

Kā aģentūru LETA informēja politiķa birojā, prasības pamatojums saistīts ar biežajiem iebraukšanas aizliegumiem ārzemju žurnālistiem, skatuves māksliniekiem un mūziķiem, arī procedūras necaurspīdīgumu.

Savā lūgumā Mamikins atgādinājis, ka Latvijas ārlietu ministram ļauts lemt par ārzemnieka iekļaušanu nevēlamo personu sarakstā. «Tomēr, saskaņā ar Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem, termins «non grata» attiecas uz diplomātisko un konsulāro personālu, tikmēr Latvijas Ārlietu ministrijas vadītājs pielieto to attiecībā pret citu profesiju pārstāvjiem,» norādījis Mamikins.

Viņš arī neslēpj bažas, ka ārlietu ministra aizliegumu nedrīkst apstrīdēt parastajā kārtībā, un cilvēkam, kurš nokļuvis «melnajā sarakstā», neesot tiesību uzzināt oficiālo aizlieguma iemeslu.

Mamikins lūdz pārbaudīt, vai Latvijā sastopamā prakse nav pretrunā starptautiskajiem standartiem, kā arī paudis satraukumu par lēmumu pieņemšanas noslēpumainību.

Viņa ieskatā nevēlamo personu saraksts ir nevis valsts noslēpums, bet gan ierobežotas pieejamības informācija, kura netiek publicēta. Tāpat Mamikinu neapmierina ierastā kārtība, ka cilvēki, kuri nedzīvo Latvijā, ziņas par iekļaušanu «melnajā sarakstā» var saņemt tikai pēc rakstiska pieprasījuma, taču citās valstīs, par piemēru minot Igauniju, to esot iespējams izdarīt elektroniski.

«Popularitāti iemantojusī «melno sarakstu» prakse kaitē gan Latvijas, gan Eiropas Savienības reputācijai. Kā lai pozicionē mūsu valsti kā nopietnu, starptautisku pasākumu vietu, ja jebkurš viesmākslinieks vai vieslektors var negaidīti iekļūt Latvijai nevēlamo personu sarakstā?» retoriski vaicā deputāts.

Savukārt, kā aģentūrai LETA skaidroja Ārlietu ministrijā, starptautiskajā praksē termins «persona non-grata» tiek lietots attiecībā uz personu, kuru valsts pasludina par nevēlamu, un tās iebraukšana vai uzturēšanās šajā valstī tiek aizliegta.

«1961.gada Vīnes konvencijā par diplomātiskajiem sakariem šis termins tiek lietots, paredzot, ka «uzņemošā valsts drīkst jebkurā laikā un bez pienākuma paskaidrot tās lēmumu paziņot nosūtošajai valstij, ka pārstāvniecības vadītājs vai jebkurš pārstāvniecības diplomātiskā personāla darbinieks ir «persona non-grata» vai, ka kāds cits pārstāvniecības personāla darbinieks nav pieņemams»,» skaidroja ministrijā, norādot, ka līdzīgs formulējums nostiprināts 1963.gada Vīnes konvencijā par konsulārajiem sakariem.

Tāpat ministrija vērsa uzmanību, ka Latvijas Imigrācijas likuma 61.pants nosaka dažādus tiesiskos pamatus ārvalstnieka iekļaušanai Latvijas nevēlamo personu sarakstā. Likums nošķir gadījumus, kad personu par Latvijas nevēlamu pasludina ārlietu ministrs saskaņā ar Imigrācijas likuma 61.panta otro daļu.

«Tas ir galējs līdzeklis un politisks, nepārsūdzams lēmums, kas tiek piemērots, kad konkrēta ārvalstnieka, ne tikai diplomātiskā personāla darbinieka, ieceļošana un uzturēšanās Latvijā ir nevēlama, bet personas rīcībā nav saskatāmi Imigrācijas likuma 61.panta pirmajā daļā noteiktie kritēriji - šo kritēriju gadījumā lēmumu pieņem iekšlietu ministrs,» norādīja ministrijā.

LETA jau vēstīja, ka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) iekļāvis Krievijas aktieri Dmitriju Pevcovu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana un atrašanās Latvijā ir aizliegta. Imigrācijas likums paredz, ka iekšlietu ministram ir tiesības ieceļošanas aizlieguma sarakstā jeb «melnajā sarakstā» iekļaut personas, pamatojoties uz kompetentas tiesībsargājošās iestādes atzinumu.

Ministrs, piemēram, var iekļaut personu sarakstā, ja ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā, rada draudus valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai vai arī ārzemnieks izdarījis smagu noziegumu. Iekšlietu ministra pieņemtais lēmums ir administratīvs akts. Lēmums ir pārsūdzams Augstākajā tiesā. Ja tas balstās uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūtu informāciju, lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs.

Savukārt ārlietu ministrs lemj par ārzemnieka iekļaušanu «melnajā sarakstā», ja viņš ir Latvijai nevēlama persona jeb persona «non grata». Par personu «non grata» var atzīt personu, kas pieder pie valsts diplomātiskajām vai konsulārajām amatpersonām. Ārlietu ministra lēmums pēc būtības ir uz ārpolitikas apsvērumiem balstīts lēmums, kas nav pārsūdzams.

Jau ziņots, ka pēdējos gados vairākkārt publiski izskanējušas dažādas personas, kuras iekšlietu ministrs iekļāvis «melnajā sarakstā». Šogad Kozlovskis, piemēram, sarakstā iekļāva Kremļa propagandistu Greiemu Filipsu, kurš bija ieradies uz neoficiāli atzīmējamo Leģionāru piemiņas dienu un izpelnījās administratīvā pārkāpuma protokolu par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka prasībām.

Šogad pavasarī Kozlovskis sarakstā iekļāvis Igoru Lakatošu, kurš presē minēts kā prokremlisko motociklistu kluba «Nakts vilki» Latvijas reģionālās nodaļas vadītājs. Motociklistu kluba «Nakts vilki» pārstāvji bija pazīstami ar to, ka rīkojuši pretrunīgi vērtēto braucienu «Maskava-Berlīne» par godu tā dēvētajai Uzvaras dienai.

Jau 2014.gadā Kozlovskis aģentūrai LETA atzina, ka tobrīd sarakstā iekļautas dažādas personas, kas ir saistītas ar notikumiem Ukrainā, un viņš nenoliedza, ka daļa no sarakstā iekļautajiem ārzemniekiem ir Krievijas iedzīvotāji. Viņš arī toreiz paziņoja, ka, ņemot vērā jaunos ģeopolitiskos apstākļus krīzes Ukrainā un notikumus citviet pasaulē, ministrs sarakstu noteikti papildinās.

2014.gadā neilgi pirms konkursa «Jaunais vilnis» sākuma Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) paziņoja, ka Latvijas «melnajā sarakstā» tiek iekļauti trīs pazīstami krievu estrādes pārstāvji - Josifs Kobzons, Oļegs Gazmanovs un Valērija.