/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/09/8490742t1ha3d5.jpg)
Skolēnu sasniegumu OECD starptautiskajā pētījumā «PISA 2015» nenozīmīgās izmaiņas liecina par izglītības sistēmas stagnāciju, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Šadurskis: Skolēnu sasniegumu nenozīmīgās izmaiņas liecina par izglītības stagnāciju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atklājot konferenci «Latvija OECD starptautiskos pētījumos «PISA 2015» un «TALIS 2013» - jaunākie rezultāti», Šadurskis pauda, ka pētījuma rezultāti nav nesuši lielus pārsteigumus. Ministrs uzsvēra, ka trīs gadu cikls pārmaiņām izglītībā ir īss posms, lai sāktu redzēt pozitīvas izmaiņas, ja valsts līmenī sākts iet pareizo ceļu sistēmas uzlabošanai, uzsverot, ka šajā gadījumā nedrīkstam būt nepacietīgi. «Nepareizā ceļa sekas parādītos daudz agrāk,» mierināja Šadurskis.
Kopš pēdējā cikla notikušas statistiski nenozīmīgas pārmaiņas, skaidroja politiķis. Viņš norādīja, ka Latvijas sasniegumi ir ļoti tuvu OECD vidējam līmenim, piemēram, dabaszinātnēs Latvijas skolēni vidēji sasniedza 490 punktus, bet vidēji OECD - 493 punkti.
«Nevaram ar to apmierināties. Varam priecāties, ka mums ir drusciņ labāk nekā lietuviešiem, skumt, ka drusku sliktāk nekā igauņiem. Mums jāatrod veidi, kā sasniegt augstāku rezultātu,» pauda ministrs.
«Ja neesam konstatējuši statistiski nozīmīgas izmaiņas, tas liecina par zināmu stagnāciju izglītības procesos. Ja gribam veikt izrāvienu ekonomikā, tad izrāvienam jāsākas izglītības jomā,» akcentēja Šadurskis, uzsverot, ka patlaban sāktās pārmaiņas izglītības sistēmā esot uz pareizā ceļa.
Ministrs uzsvēra, ka Latvijas rezultāti liecina par nelielu rezultātu izkliedētību skolēnu zināšanās, tomēr tas vienlaikus norāda, ka Latvijā ir salīdzinoši neliels izcilu rezultātu īpatsvars.
«Mums ir mazāka rezultātu izkliede - mazāk slikto vērtējumu, bet arī ar augstajiem rezultātiem mums ir mazāk jauniešu. Jāsaprot, ka izglītības procesā jāvadās nevis uz vidusposmu, bet jāstrādā ar izcilniekiem un tiem, kam veicas visgrūtāk,» skaidroja Šadurskis.
Politiķis skaidroja, ka Latvijas rezultāts pētījumā liecina par izteiktu atšķirību starp sasniegumiem pilsētu un laiku skolās. «Ja Latvijā pētītu tikai pilsētās, tad mēs būtu Singapūras līmenī. Bet mums jāpaceļ izglītības līmenis visā valstī. Starp pilsētām un lauku skolām ir 40 punktu atšķirība - tas ir aptuveni viens mācību gads,» teica ministrs.
Bijusī izglītības un zinātnes ministre, Latvijas Universitātes prorektore Ina Druviete norādīja, ka Latvijas izglītības sistēma patlaban tiek vērtēta pasaules kontekstā, turklāt šogad pirmo reizi pētījumu prezentējam kā OECD dalībvalsts, līdz ar to Latvijai un tās izglītības sistēmai tiek izvirzīti arvien augstāki mērķi un tiekam vērtēti arvien stingrāk.
Druviete pauda, ka pasaulē joprojām ir izglītības pieejamības problēma, tāpēc, viņasprāt, varam būt lepni, ka Latvijā izglītības pieejamība ir nodrošināta. Taču mūsu rūpes ir par to, lai katrs bērns iegūtu pēc iespējas labāku izglītību.
«Mūsu izglītība nav slikta, bet valsts nevar būt pašapmierināta ar savu izglītības sistēmu. Mums ir daudz darāmā, mums ir lieli nākotnes plāni. Mēģināsim panākt, lai ar katru nākamo OECD pētījumu Latvija pakāptos arvien augstāk un augstāk,» sacīja Druviete.