/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/09/8491139t1h6513.jpg)
Bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess no janvāra stāsies jaunā amatā - viņš lasīs lekcijas Stenforda Universitātē Amerikas Savienotajās Valstīs.
Igaunijas eksprezidents lasīs lekcijas prestižajā Stenforda universitātē
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Prestižā augstskola līgumu ar lektoru noslēgusi vismaz uz pusotru gadu.
Ilvess atklāj, ka drīzumā plāno ķerties arī pie grāmatas rakstīšanas. «Pēc Igaunijas digitalizācijas ceturtdaļgadsimta garumā, valstī, kurā pastāv nopietni izaicinājumi drošības jomā, es plānoju rakstīt grāmatu par funkcionējošas digitālās sabiedrības pamatiem,» informēja Ilvess.
Stenforda universitātē Ilvess kļūs par viespētnieku un līdz jūlija beigām darbosies universitātes Starptautisko pētījumu institūta Starptautiskās drošības centrā. Pēc šī termiņa universitāte sadarbību ar viņu pagarinās vēl vismaz uz vienu gadu.
Ilvess Stenforda universitātē iecerējis dziļāk pētīt saskares punktus starp informācijas tehnoloģijām un drošības politiku - divām jomām, kas viņu allaž interesējušas.«Stenforda jau sen ir tā vieta, kur man patīk viesoties, jo tā ir viena no nedaudzajām - ja ne vienīgā - universitāte, kur darbojas labākie prāti no abām šīm jomām,» norādījis Ilvess, piebilstot, ka viņam padomā ir vairāki lieli projekti, tostarp Igaunijas pieredzē balstīta grāmata par funkcionējošas digitālās sabiedrības pamatiem.
«Daudz kas no tā, ko esam pieredzējuši pēdējo desmit gadu laikā - plaši hakeru uzbrukumi, datu zādzības, privātuma pārkāpumi - skaidrojami ar būtiskiem trūkumiem tajā ačgārnajā ceļā, kādā attīstījusies mūsu digitālā pasaule, kur par drošību lielākoties tiek domāts tikai pēc tam,» viņš uzsvēris.
Kā norādījis Ilvess, lai izveidotu drošu un efektīvu digitālo sabiedrību, tai jābalstās uz stabiliem pamatiem tiklab juridiskā, kā tehniskā ziņā.
Vienlaikus Ilvess arī atgādinājis, ka pēdējā laikā savās runās un rakstos aizvien vairāk pievērsies Eiropas sašķelšanās riskiem, uzskatot, ka mazajām Eiropas valstīm, tai skaitā Igaunijai, ir svarīgi, lai tiktu saglabāta funkcionējoša Eiropas Savienība (ES) un NATO.
«Laikā kad vēlēšanas Eiropā aizvien vairāk uzrāda nosvēršanos nacionālisma un populisma virzienā, ES un NATO pašlaik saskaras ar lielāko izaicinājumu savas pastāvēšanas laikā. Igaunijai kā valstij, kas allaž uzskatījusi ES un NATO par savas nacionālās drošības garantu, šis ir izdzīvošanas jautājums,» viņš piebildis.
Kā ziņots, nesen Ilvesu ģimenē piedzīvots priecīgs notikums. Viņa un latviešu ierēdnes Ievas Ilvesas laulībā pasaulē nāca dēliņš Hanss.
2.janvārī ceremonijā Hallistes baznīcā, Igaunijas Vīlandes apriņķī, tika noslēgta Ilvesa un Latvijas ierēdnes Ievas Kupces laulība. Pēc kāzām Kupce pieņēma vīra uzvārdu. Ilvess, kurš pagājušā gada pavasarī šķīra laulību ar savu otro sievu Evelīnu Ilvesu, ar Kupci saderinājās novembra vidū.
62 gadus vecajam Ilvesam no pirmās laulības ar amerikāņu psiholoģi Meriju Buloku ir 1987.gadā dzimis dēls Lūkass Kristjans un meita Jūlija, kas dzimusi 1992.gadā. Igaunijas prezidentam ir arī 2003.gadā dzimusi meita Kadri, kuras māte ir viņa otrā sieva Evelīna Ilvesa.
38 gadus vecajai Ievai Ilvesai ir dēls Ralfs Jānis un meita Izabella.
Ilvesa ir Latvijas Aizsardzības ministrijas Nacionālās kiberdrošības politikas koordinācijas nodaļas vadītāja, bet Ilvesa Igaunijas prezidenta amata termiņš beidzās oktobrī.